Nav tiesa, ka statistika esot sausa zinātne. Pētīt dažādus statistikas datus ir pat ļoti interesanti, var uzzināt pārsteidzošas lietas. Nu, piemēram, 2,5 ASV dolāru – tik liela ir valsts subsīdija, ko vidēji dienā saņem viena govs Japānā (pareizāk sakot, tās saimnieks). Bet 75 procenti Āfrikas iedzīvotāju ir spiesti dienā iztikt ar mazāku summu. Taču nevajag nemaz meklēt tik tālu – Āfrikā.
Tepat Latvijā mazāko pensiju saņēmēji nevar sagaidīt kaut cik lielāku summu, kaut arī pārpalikums valsts sociālajā budžetā ir mērāms miljonos latu. Vai atkal – Liepājā pašvaldība tikko paredzējusi noteikt vispārizglītojošo izglītības iestāžu audzēkņiem brīvpusdienu izmaksas 95 santīmus dienā iepriekšējo 60 santīmu vietā. Nav jau runa, ka summu nevajadzētu palielināt, gluži pretēji – tas ir jauki, ka deputāti raduši šo iespēju, tomēr statistika nepielūdzami rāda, ka viena japāņu govs vienalga tiek barota un kopta brangāk nekā mūsu valsts bērni.
Vai cits piemērs. Pētot, cik dīvaini gan sadalās ienākumi pasaulē atklājas, ka golfa zvaigzne Taigers Vuds par to vien, ka nēsā cepurīti ar firmas "Nike" simboliku, dienā saņem 55000 ASV dolāru. Tikmēr taizemietis, kurš šo cepurīti izgatavo, dienā iztiek ar 4 dolāriem.
Skatot tamlīdzīgas neskaitāmas ačgārnības globālajā mērogā, jāatzīst, mūsu valsts pretmeti sāk šķist krietni piezemētāki. Nu un, ka ministri, kas savu nozari salaiduši grīstē, saņem milzu kompensācijas, pametot posteni, ar ko netika galā. Nu un, ka vadītājs valdībai, kura diskreditējusies un zaudējusi tautas uzticības pēdējās kripatas, atkal atrotījis piedurknes un ķēries pie nākamās valdības bīdīšanas, kaut arī patiesībā šī amatpersona būtu jātur no procesa lielgabala šāviena attālumā. Nu un, ka, vietējā mērogā lūkojot, redzam, kā pašvaldība savulaik nogulējusi pilsētas īpašumu nostiprināšanu savā paspārnē un tāpēc tagad spiesta maksāt desmitkārt lielākas summas, lai atgūtu tos liepājniekiem, kā tikko gadījumā ar Dzimtsarakstu biroja ēku un visdrīzākajā nākotnē iespējams arī ar tā saukto Pētera I namiņu, ko atļāva nopirkt privātpersonām, bet tagad gribēs atgūt pilsētai.
Uz globālo norišu fona tas viss tikai tāds nieks vien šķiet. Un varbūt tiešām par daudz vērības pievēršam materiālas dabas jautājumiem? Tūlīt būs klāt decembris ar Ziemassvētku gaidīšanu. Tas ir laiks, kad sakārtot domas un meklēt atbildes garīgajā līmenī, saprotot, cik maz priekš mūžības nozīmē nauda un vara.