O, 29.11.2022.
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Interesanti... Par miegu

www.maminuklubs.lv
Interesanti... Par miegu
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 1
Foto: www.flic

Miegs ir viena varen jauka lieta. Tam piekritīs ikkatra mamma. Ieskatīsimies, ko interesantu atklājuši miega pētnieki!

· Mūsdienās cilvēki miegā pavada vidēji par 20% mazāk laika nekā 19.gadsimtā.

·  Pastāv uzskats, ka vissaldākais un veselīgākais miegs ir tieši pāris stundu pirms pusnakts.

·  Guļot vidēji tikai 6 stundas diennaktī, spēja pretoties vīrusiem samazinās par 50%.

·  70% pieaugušo guļ par maz.

·  Lai iemigtu, cilvēkam vidēji nepieciešamas 7 minūtes.

·  Vidējais miega ilgums diennaktī dažādām dzīvām būtnēm atšķiras: žirafei diennaktī pietiek ar divām stundām, mazajam brūnajam sikspārnim nepieciešamas divdesmit stundas, bet skudras nekad neguļ.

·  Klinofobija (vai somnifobija) ir spēcīgas un neloģiskas bailes iet gulēt.

·  Ir nepieciešamas tikai četras dienas bez miega, lai sāktos halucinācijas. Miegā krāc aptuveni 40% cilvēku.  Aptuveni 12% cilvēku sapņus redz melnbaltus, atlikušie 88% redz krāsainus.

  Ja pieņem, ka vidējais cilvēka dzīves ilgums ir 78 gadi, tad viņš 26 gadus pavada guļot.[/b]

***

- ASV zinātnieki atklājuši, ka piecas stundas miegam ir par maz, bet 11 stundas - par daudz. Gan miega bads, gan pārāk ilga gulēšana radot lielāku sirds asinsvadu slimību risku nekā astoņu stundu ilgs miegs. Ja diennaktī guļ piecas vai mazāk stundas, risks pieaug par 45%, ja sešas stundas - 18%, septiņas stundas - 9%, ja 11 stundas - 38%.

- Pierādīts, ka biežāk bezmiegs ir svietēm, cilvēkiem pēc 65 gadu vecuma, ar hroniskām slimībām slimojošajiem, īpaši ja tās norit ar sāpēm, kuras nav pietiekami labi kupētas jeb nomāktas, un psihiski slimiem cilvēkiem. Savukārt ilgstoši neārstēts bezmiegs arī var novest pie psihiskas saslimšanas.

Nav īsti noskaidrots, kāpēc miega traucējumi vairāk skar sievietes, bet tas ir saistīts ar hormonālās sistēmas īpatnībām.

Arī emocionālā sfēra atšķiras, tāpēc akūtam stresam sievietes pakļaujas vairāk. 

- Tūkstošiem gadu garumā labāka miega radīšanai cilvēki izmantojuši vīnu. Pēc tam klāt nāca opiju saturoši līdzekļi, savukārt 19. gadsimta otrajā pusē sarakstu papildināja broma sāļi. Pēdējie rada nomierinošu efektu, tādēļ preparātus uz broma sāļu bāzes vēl šodien lieto pret neirastēniju, histēriju un citām neirozēm.

Tēmas
Redaktors iesaka
Jaunākie raksti
Nepalaid garām!
Uz augšu