''Gada gleznai'' šogad pieteikti 69 darbi

TVNET
CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: flickr Photostream

Šogad ilggadējam konkursam "Gada glezna", kuru organizē Swedbank un "Agijas Sūnas galerija", savus darbus ir iesnieguši 69 mākslinieki. Balvas pasniegšana "Gada gleznas" konkursa uzvarētājam notiks 21. decembrī pl. 18 "Agijas Sūnas galerijā" Vecrīgā.

Savukārt jau no šīs piektdienas ikviens var piedalīties otrās svarīgākās konkursa nominācijas – Skatītāju simpātiju balvas – uzvarētāja noteikšanā.

Šogad, līdzīgi kā iepriekš, nu jau tradicionālajā gada nogales notikumā piedalās visu paaudžu gleznotāji. No piektdienas līdz 18.janvārim Agijas Sūnas galerijā ikviens apmeklētājs var balsot par ''''Gada gleznas'''' konkursam iesniegtajiem darbiem, nosakot skatītāju simpātiju balvu.

"Dzīva mākslas vide, kas ir nepārtrauktā attīstībā un jaunu virzienu meklēšanas procesā, ir viena no būtiskām harmoniskas sabiedrības pazīmēm," saka Swedbank Private Banking vadītājs Māris Lazdiņš. "Prieks, ka konkurss "Gada glezna" ir viens no apliecinājumiem – mākslas vide Latvijā ir dzīva un aktīva."

"''''Gada gleznas'''' mērķis ir veicināt šo mākslinieku aktivitāti un jaunradi, vienlaikus sniedzot skatītājiem iespēju vienkopus redzēt plašu ainu attiecīgā laikposma glezniecībā,“ stāsta Agija Sūna. "Iesniedzamajiem darbiem ir tikai divi nosacījumi: autoriem jābūt profesionāliem māksliniekiem un gleznām jābūt radītām konkursa norises gadā. Konkursa vērtēšanas sistēma aizgūta no Japānas pieredzes – iesniegtos darbus vērtē viens eksperts, kas ir Latvijas mākslinieku vidū un sabiedrībā atzīts gleznotājs, turklāt katru gadu vērtē cits eksperts. Šogad darbus vērtē Normunds Brasliņš.“

''''Gada glezna'''' tiek noteikta jau 17.gadu un ir viens no vissenākajiem kultūras atbalsta projektiem Latvijas jauno laiku vēsturē.

Iepriekšējos ''''Gada gleznas'''' pastāvēšanas gados par tās laureātiem ir kļuvuši: 1993. gadā - Vija Maldupe, 1994. gadā - Vilis Vizulis, 1995. gadā - Barbara Muižniece (tagad Gaile), 1996. gadā - Jāzeps Pīgoznis, 1997. gadā - Ilze Avotiņa, 1998. gadā - Edgars Valdmanis, 1999. gadā - Ģirts Muižnieks, 2000. gadā - Daina Stabulniece, 2001. gadā - Ilze Neilande, 2002. gadā - Tatjana Krivenkova, 2003. gadā - Aija Jurjāne, 2004. gadā - Gunta Liepiņa, 2005. gadā - Edvards Grūbe, 2006. gadā - Inta Celmiņa, 2007.gadā - Ieva Maurīte, 2008.gadā - Sigita Daugule.

KomentāriCopyDraugiem X Whatsapp

Nepalaid garām!

Uz augšu