Labazņikovs: KNAB mani izprovocēja uz kukuļdošanu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) veicis tīšu un apzinātu provokāciju uz kukuļa došanu, šodien tiesu debatēs savā pēdējā vārdā sacīja par kukuļdošanu apsūdzētais bijušais "Rudens aptieku" tīkla īpašnieks Vladimirs Labazņikovs.

Tāpat Labazņikovs apšaubīja KNAB veikto operatīvo darbību atbilstību likumam.

Spriedumu Rīgas apgabaltiesa pasludinās 31.oktobrī plkst. 10, uzzinājām tiesā.

Prokurors Arvis Miglāns pieprasīja Labazņikovam divu gadu reālu brīvības atņemšanu. Otrai līdzapsūdzētajai Lilijai Šanterei prokurors pieprasīja vienu gadu nosacītu brīvības atņemšanu ar pārbaudes laiku uz diviem gadiem.

Jau ziņots, ka saskaņā ar apsūdzību Labazņikovs nodevis 18 000 latu kukuli KNAB operatīvajam darbiniekam un solījis atlikušo daļu nodot citā dienā. Pēc tam Labazņikovs piezvanījis Šanterei un lūdzis no konta izņemt 27 000 latu, lai tos nodotu KNAB darbiniekam.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pērn 2.novembrī Labazņikovu atzina par vainīgu kukuļdošanā un piesprieda viņam divu gadu nosacītu cietumsodu, kā arī noteica divu gadu pārbaudes laiku.

Par līdzdalību kukuļdošanā apsūdzētā Šantere tika attaisnota, jo, pēc tiesas ieskatiem, netika gūti pierādījumi, ka viņa tīši būtu atbalstījusi kukuļošanu. Kā kukulis nodotā nauda - 45 000 latu - nododama valsts īpašumā, lēma tiesa.

Pirmās instances tiesas spriedumā teikts, ka pēc apsūdzības iesniegtajiem pierādījumiem - Labazņikova un Šanteres telefonsarunām - nevar secināt, ka Šantere apzināti veicinājusi kukuļdošanu. Telefonsarunas ir personīgas un virspusējas. Tajās pausts satraukums, kā Labazņikovs dzērumā nokļūs mājās, nevis runāts, ka Šanterei būs no uzņēmuma konta jāizņem nauda.

Tiesa atzina, ka Šantere, izņemot no konta kukulim paredzēto naudu - 27 000 latu -, pildījusi savus darba pienākumus, turklāt šo darbu būtu varējis izdarīt arī Labazņikovs, kuram ir paraksta tiesības.

Tiesas spriedumā teikts, ka esot vairāki Labazņikova vainu mīkstinoši apstākļi: viņš atzinis vainu un nožēlojis izdarīto. Spriežot sodu, tiesa ņēmusi vērā arī nodarījuma kaitīguma pakāpi, tiesājamā personību, policijas izsniegto raksturojumu par tiesājamo, kā arī to, ka viņš nav grozījis sniegtās liecības.

Lietā apelācijas protestu iesniedza Miglāns, kurš uzskata, ka apsūdzētajiem būtu piemērojama reāla brīvības atņemšana. Apelācijas sūdzību bija iesniedzis arī apsūdzētā Labazņikova advokāts.

Prokurors uzskata, ka spriedums daļā par sodu Labazņikovam ir nelikumīgs un nepamatots, jo tiesa piemērojusi sodu, kas neatbilst noziedzīgā nodarījuma smagumam, raksturam, radītajam kaitējumam un apsūdzētā personībai.

Pēc prokurora domām, pirmās tiesas instances spriedums ir pretrunā ar normām par soda mērķi - sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu un panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likuma prasības un atturētos no noziedzīga nodarījuma izdarīšanas.

Pēc Miglāna domām, spriedumā nepamatoti attaisnota otra apsūdzētā. Tiesa, lemjot par Šanteri, nav vispusīgi un objektīvi izvērtējusi visus pierādījumus, teikts tiesā iesniegtajā protestā.

Jau ziņots, ka 2005.gada 8.novembrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāja Irēna Poļikarpova atteicās ierosināt disciplinārlietu pret tās pašas tiesas tiesnesi Beatrisi Tāleri saistībā ar lēmumu piespriest nosacītu sodu Labazņikovam.

Poļikarpova tolaik apgalvoja, ka pārkāpumi lietas iztiesāšanā vai kvalifikācijas noteikšanā nav saskatīti, turklāt šādu spriedumu pieņēmusi tiesas kolēģija, nevis Tālere vienpersoniski.

Šomēnes tiesnese Tālere un Poļikarpova aizturētas aizdomās par kukuļņemšanu un ir apcietinātas.

Uz augšu