Svētdien gan Kurzemē, gan Zemgalē un Vidzemē fiksēts pērkona negaiss, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) un aculiecinieku sniegtā informācija.
Svētdien zibeņojis; Ventspilī nolijusi puse mēneša normas
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Rīta pusē negaiss bijis vietām Kurzemē - ziņas par to saņemtas no Liepājas, Priekules un Ventspils apkaimes. Savukārt uz vakara pusi zibens un pērkons novērots vietām valsts centrālajā daļā, tostarp Jaunjelgavas, Aizkraukles un Kokneses apkaimē. Pērkona negaiss reģistrēts arī LVĢMC Skrīveru novērojumu stacijā.
Svētdien Latviju šķērsoja no Baltijas jūras nākoši gubu mākoņi, tie vairāk skāra Kurzemi, bet dienas gaitā sasniedza arī pārējos Latvijas reģionus. Gubu mākoņi nesa gan lietusgāzes, gan krusu un slapju sniegu, vietām nokrišņus pavadīja zibens un pērkons. Kaut nelieli nokrišņi - pārsvarā lietus - svētdien bija visā Latvijā, turklāt gan naktī, gan dienā.
Lielākais nokrišņu daudzums novērojumu stacijās izmērīts Ventspilī - diennaktī 17 milimetru. Kopš mēneša sākuma nokrišņu daudzums Ventspilī jau sasniedzis 43 milimetrus, kas ir vairāk nekā puse no visa mēneša normas. Daudz nokrišņu bijis visā Kurzemē, un sinoptiķi prognozē, ka arī turpmākajās dienās vairāk līs un snigs tieši Kurzemē.
Maksimālā gaisa temperatūra LVĢMC novērojumu tīklā svētdien bija no +3,7 grādiem Alūksnē līdz +7,4 grādiem Liepājā, kas tika reģistrēti nakts stundās.
Maksimālais vēja ātrums brāzmās valsts lielākajā daļā bija 12-17 metru sekundē, vietām Kurzemē tika reģistrētas brāzmas līdz 18-22 metriem sekundē, bet Liepājas un Ventspils ostā - līdz pat 24 metriem sekundē.
Pērkona negaiss ziemā ir reta parādība un caurmērā netiek novērota biežāk kā reizi mēnesī, turklāt parasti zibens un pērkons šajā gadalaikā ir tikai piekrastē. Tomēr šomēnes siltās Baltijas jūras dēļ pērkona negaiss iespējams vēlreiz, prognozē sinoptiķi.