Neatbalsta Sv.Pētera baznīcas nodošanu Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

Rīgas dome šodien pēc pusotru stundu garām debatēm neatbalstīja lēmumprojektu par Svētā Pētera baznīcas nodošanu Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai (LELB). Par lēmumprojektu nobalsoja 19 domnieki, pret bija 22, bet seši atturējās.

Pirms domes sēdes pie Rātsnama piketā pulcējās vairāki desmiti cilvēku, kuri vēlāk uzturējās domes sēžu zāles balkonā un ar aplausiem sagaidīja katru runātāju, kurš iebilda pret baznīcas atdošanu luterāņiem.

Kā ziņots, Rīgas domes Pilsētas īpašuma un privatizācijas lietu komitejas deputāti septembra sākumā atbalstīja baznīcas nodošanu LELB.

Gan "par", gan "pret" baznīcas nodošanu balsoja pa pieciem deputātiem. Tā kā komitejas priekšsēdētājs Andris Ameriks (LPP/LC) balsoja "par", tad komitejas lēmums bija atbalstīt baznīcas nodošanu LELB.

Kā iepriekš norādīja LELB Sabiedrisko attiecību komisijas vadītājs Ivars Kupcis, LELB nebūs problēmu ar Svētā Pētera baznīcas ikdienas uzturēšanu, turklāt arī iepriekšējā LELB pieredze citu dievnamu apsaimniekošanā parāda, ka Evaņģēliski luteriskā baznīca pietiekami sekmīgi uztur daudzas lielas un vēsturiskas dievnama ēkas, no kurām uzskatāmākais piemērs ir Rīgas Doms, kuru LELB savā īpašumā ieguva pirms trim gadiem.

Vienlaikus Kupcis norādīja, ka ir nepieciešami apjomīgi līdzekļi gan Pētera, gan Doma baznīcu restaurācijai un šinī ziņā baznīca joprojām cer uz valsts un pašvaldības atbalstu, jo minētās ēkas ir valsts mēroga arhitektūras pieminekļi un kultūras mantojuma vērtības.

Kā ziņots, šajā jautājumā Rīgas domes viedokli lūgusi paust Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija.

Savukārt Rīgas domes Kultūras, mākslas un reliģijas lietu komitejas deputāti uzskata, ka Sv.Pētera baznīcai arī turpmāk būtu jāpaliek pilsētas īpašumā. Galīgo pašvaldības viedokli deputāti paudīs, balsojot domes sēdē.

Saeima 5.jūnijā pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja Sv.Pētera baznīcas likumu. Par likumu balsoja 58 deputāti, pret - 24, bet balsojumā atturējās astoņi deputāti.

Izskatīšanai Saeimas komisijām Sv.Pētera baznīcas likumu nodeva 2006.gada 7.septembrī.

Likumprojektā tiek paredzēts noteikt LELB īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu - Rīgas Svētā Pētera baznīcas ēku un zemi zem tās. Likumprojekts arī nosaka īpašnieka pienākumu pienācīgi rūpēties par tā īpašumu, gan uzturot to, gan arī ieguldot tajā nepieciešamās investīcijas.

Vienlaikus, ņemot vērā to, ka Rīgas Sv.Pētera baznīca un tajā esošās mākslas vērtības ir Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma daļa, likumprojekts īpaši uzsver, ka LELB pienākums ir gādāt par to saglabāšanu, uzturēšanu un pienācīgu izmantošanu.

Likumprojektā noteikta Rīgas Sv.Pētera baznīcas izmantošanas un finansēšanas kārtība, valsts, Rīgas pilsētas pašvaldības un LELB savstarpējās attiecības Sv.Pētera baznīcas kā kultūras pieminekļa saglabāšanā.

Reliģisko darbību Sv.Pētera baznīcā reglamentē Reliģisko organizāciju likums un citi normatīvie akti. Tā tiks izmantota kā kulta celtne, koncertu, tematisku izstāžu par pilsētas attīstību un arhitektūru, mākslas darbu izstāžu, kultūras pasākumu norises vieta, kā arī kā starptautiska kultūras tūrisma objekts, kas ikdienā ir pieejams apmeklētajiem.

Sv.Pētera baznīcas skatu tornis tiek izmantots kā tūrisma objekts.

Rīgas pilsētas pašvaldībai ar šo likumu tiek noteiktas tiesības bez atlīdzības izmantot Sv.Pētera baznīcu kā pilsētai nozīmīgiem notikumiem veltītu svētbrīžu un pasākumu norises vietu. Citiem, šajā likumā neminētiem mērķiem Sv.Pētera baznīcu var izmantot, par to vienojoties ar LELB, ievērojot šā likuma un citu normatīvo aktu prasības.

Tiks izveidota Sv.Pētera baznīcas padome, kuras nolikumu izstrādās LELB, saskaņojot to ar Rīgas pilsētas pašvaldību. Padomē būs pieci locekļi - trīs LELB pārstāvji un divi Rīgas pilsētas pašvaldības pārstāvji. Padome katru gadu līdz 31.janvārim apstiprinās pasākumu plānu, kurš būs saistošs abām iesaistītām pusēm.

Likumprojekts paredz, ka Sv.Pētera baznīcas uzturēšanai nepieciešamos izdevumus sedz LELB. Latvijas valsts piedalās baznīcas izpētes, konservācijas un restaurācijas finansēšanā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Pašvaldības var piedalīties Sv.Pētera baznīcas uzturēšanā, kā arī tās izpētes, konservācijas un restaurācijas finansēšanā.

Likumprojektā arī paredzēts, ka "Sv.Pētera baznīcas atsavināšana un tās noteikumi saskaņojami ar Ministru kabinetu".

Pret likumprojektu iebilda deputāts Juris Sokolovskis (PCTVL), kurš norādīja, ka vienīgais dokuments par Rīgas domes attieksmi pret šo likumprojektu ir Rīgas mēra Jāņa Birka (TB/LNNK) 2006.gada 23.aprīļa vēstule par to, ka viņš neiebilst pret Sv.Pētera baznīcas nodošanu luterāņiem, bet Rīgas domes deputāti par to nav lēmuši.

Arī Sergejs Dolgopolovs (SC) norādīja, ka Sv.Pētera baznīcas ēka ir pilnībā atjaunota pēc Otrā pasaules kara par nodokļu maksātāju līdzekļiem.

Savukārt deputāts Pēteris Tabūns (TB/LNNK) uzsvēra, ka Pētera baznīca celta nevis kā muzejs, nevis kā koncertzāle, bet kā baznīca. "Un kā baznīcai tai būs palikt," teica Tabūns.

Deputāts Imants Kalniņš (TB/LNNK) atzina, ka ir diezgan komiski, ka citu konfesiju pārstāvji nāk Saeimā un spriež par luterāņu baznīcas lietām. "Dodiet ķeizaram, kas ķeizaram pienākas, un Dievam, kas Dievam pienākas. Baznīca pienākas Dievam. Tieši tādēļ no Kristus katedrāles tika izmests ārā planetārijs. Un tieši tādēļ mēs arī pieņemsim šo likumprojektu pirmajā lasījumā," teica Kalniņš.

Sv.Pētera baznīca vēstures avotos pirmo reizi ir minēta 1209.gadā. Tā bija feodālā laikmeta Rīgas pilsoņu galvenā sakrālā celtne, kurā darbojās viena no vecākajām pilsētas skolām.

Baznīca vismaz trīs reizes nopietni pārbūvēta un paplašināta. 64,5 metrus augstā baznīcas torņa konstrukcija 17.gadsimtā bija sava laika augstākais koka konstrukcijas tornis Eiropā. 1721.gadā koka tornis nodega, bet 1743.-1746.gadā to atjaunoja, un tad torņa kopējais augstums bija 120,7 metri.

Otrā pasaules kara laikā, 1941.gada 29.jūnijā, Sv.Pētera baznīcas tornis atkal nodega. 1954.gadā tika veikti baznīcas konservācijas darbi, bet torni atjaunoja 1968.-1973.gadā. Baznīcas interjera restaurācija tika pabeigta 1984.gadā.

Padomju laikā Sv.Pētera baznīcā tika iemitināts Arhitektūras un pilsētbūvniecības propagandas centrs, kas jau sen ir pārtraucis savu darbību.

Uz augšu