Anta Rugāte - politiķe. Pašlaik svarīgākais: lai visiem tuvajiem labi klātos.
Antas Rugātes māju sajūta
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
1. Omulīgākā vieta jūsu mājās?
Vienmēr ķēķītī, tā visos laikos bijis.
2. Ko biežāk gatavojat mājiniekiem?
Ziemassvētkos – izcept pīrāgus. Ja to uz galda nav, manējie brīnās, kas noticis. Nekas cits neatliek, kā cept otrajos Ziemassvētkos. Nu jau bērni lieli, katrs patstāvīgā dzīvē, grūti teikt, ko tagad gatavoju, tad jebko.
3. Kā vislabāk varat atpūsties savās mājās?
Mājās – nē, uz mežu sēnēs, meža ogās. Ja vēl varu uzkāpt uz riteņa un braukt, vienalga, kurā virzienā, tā vislabākā atpūta.
4. Vai labprāt uzņemat ciemiņus?
Jā, labprāt. Tam gan maz laika, tomēr visu var sarunāt, sabalansēt, respektējot mūsu draudzīgās attiecības. To skaļi afišēju visiem draugiem – mans darbs un aizņemtība nav šķērslis satikties.
5. Kuri jums ir tīkamākie mājas darbi?
Jebkuri, ko vien vajag. Varu tīrīt, mazgāt ar milzīgu aizrautību. To, ko neizdara meistari, pēc remonta daru pati. Ja man dzīvē būtu lemts, darītu tīri praktiskas lietas. Visu mūžu man bijis tāds nenoteiktībā rakstāms darbs. Ilgi jāgaida uz rezultātiem, pēc tam gan nāk arī gandarījums. Esmu procesa cilvēks, tas milzīgi patīk, tas rada pieredzi, iedod gudrību.
6. Cik daudz laika veltāt grāmatām?
Spontāni, pēc vajadzības, tad atnāk tā īstā grāmata. Man vajag uzreiz, ātri, lai varu izbaudīt koncentrēti. Atliek maz laika grāmatām, bet, kad sagaidu, pilnībā izbaudu.
7. Trīs lietas, kas jums nepieciešamas mājās?
Jābūt tādam kā manam gaisam – smaržas, kas nerada alerģijas; tā ir tīrība, kas prasa zināmu piepūli, bet, ja to dara regulāri, nav grūti panākt. Otra lieta – mājas miers, kad, aizverot aiz sevis durvis, mājās nenokļūst tas, ar ko ikdienā esmu saistīta. Trešais – bērni, bez viņiem es nevaru, bez viņiem ir sūri un grūti.
8. Mājas iekārtojums – jūsu, dzīvesbiedra vai bērnu ziņā?
Pārstumdu mēbeles, tiklīdz kaut kas nepatīk – pārkārtoju. Ja galīgi apnicis, izmetu ārā, nav žēl šķirties. Papīrus, tos gan nevaru izrevidēt, ir milzīga bibliotēka, kas vēl aizvien nav sakārtota.
9. Sapņu māja – kur un kādai tai vajadzētu būt?
Sapņu māja – gribu lauku mājas ar normālu zemesgabalu, kur varētu ieviest savu kārtību. Laikam gan to nekad nesasniegšu, tas paliks kā sapnis.
10. Spilgtākās atmiņas no bērnības mājām?
Varētu būt divi – mana negantā daba: muku uz dančiem, kad vēl nebija 14. Man jau tad vajadzēja baļļukus, vajadzēja izjust to atmosfēru. Otrs spilgtākais notikums, kā es ravēju vecāsmātes dārzā. Virzu no burkāniem var viegli atšķirt, bet burkānus no nezālītēm – jau daudzkārt grūtāk mālainajā augsnē. Tur bija rukši un aitas, tur es sarunājos ar puķēm, vardēm, putniem. Augu viena pie vecāsmātes, un tā māju sajūta līdzsvaro daudzos brīžos, kaut pagājuši jau daudzi gadi. Tās ir neizskaidrojamas sajūtas, kas visas lietas noliek savās vietās.