M.Zanders: Valdībai dīvaina izpratne par sociālo solidaritāti (117)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Tā dīvaini sanāk... Kad tika pieņemti vēl šā gada budžeta grozījumi vai apstiprināts nākamā gada budžets, valdība teju vai asarām acīs dievojās, ka visi labi zināmie samazinājumi un nodokļu paaugstinājumi ir, protams, protams, slikti, tomēr naudas nav, citādi vispār beigas.

Paiet dažas nedēļas, un redzam, ka nauda atrodas. Gan 500 000 latu Operai nodokļu parāda samaksai, gan 3,42 miljoni latu Iekšlietu ministrijas ēkām, gan 1,32 miljonus latu Ārlietu ministrijas nomas parāda samaksai. Man nav nekas pret Operu vai Iekšlietu ministriju, tomēr neredzu loģiku – vēl nesen burtiski lasīja kopā pa miljonam jaunās nodevās, lai tikai iekļautos daudz piesauktās fiskālās konsolidācijas rāmjos. Nu izrādās, ka līdzekļu neparedzētiem gadījumiem fonds nav ar tukšiem apcirkņiem, kaut ko var arī patamborēt uz budžeta deficīta rēķina un faktiski vienas dienas laikā (šodien) tiek izdalīti 18 miljoni latu. Tātad vieni var pieciest, bet citi var atnākt pie valdības un naudu izdīkt. Ar ko tie otrie labāki? Man jau šķiet, ka ar neko. Nav sapratuši, ka naudas tiešām būs mazāk, nav pareizi plānojuši savus izdevumus, tomēr, re, kā galarezultātā viņi ir vinnētāji. Salīdzinājumā ar tiem, kuri neko pārtērējušies vispār nav. Vēlreiz atkārtoju – nav nekas pret Operu, bet vienalga jocīgi. Ja Opera saka - ja neiedosiet naudu, sekas būs katastrofālas -, nauda atrodas. Ja jaunās mammas vai tāds ierindas algas saņēmējs to saka - neatrodas.

Vēl nesen, kad valdība centās pamatot nodevu t.s. dienesta auto, tika uzsvērts, ka tie ir kā papildu bonuss, papildu motivācija, kas attiecīgi apliekama ar maksājumu. Nu labi, pieņemsim. Šodien saņemam ziņu, ka valsts un pašvaldību uzņēmumos tomēr ļaus prēmēt darbiniekus, tostarp vadību, lai, lūk, viņiem nezustu motivācija strādāt. Tas nozīmē, ka šajā sektorā gan jau atradīs iespēju kaut daļēji kompensēt lielāku iedzīvotāju ienākumu nodokli.

Kaut kā stulbi sanāk – it kā skaustu vai būtu žēl, ka kādai iestādei vai cilvēku grupai izdodas atkarot lielāku kopējā pīrāga daļu. Patiesībā jau runa ir par naudas dalīšanas mehānismu. Kuram labāki kontakti un lielāka daiļrunība, tam izdodas. Un ir puslīdz skaidrs, ka tiem ierindas darba devējam un darba ņēmējam nav nedz šādu kontaktu, nedz piekļuves masu medijiem, attiecīgi viņi paliek bešā.

Ja pieņemam, ka ir budžetā rezerves vai ka ir iespējami neplānoti ieņēmumi, tad – lai izvairītos no šādas grūstīšanās, lobēšanas, vajadzētu, prasti sakot, izveidot prioritāšu rindu. Proti, tikko parādās iespēja, skatāmies, ko varam papildus dot pensionāriem, bērniem un izglītībai. Ir vēl iespējas - skatāmies nākamo prioritāšu “rindu”. Ja nav, tad ārpus šīs pirmās “rindas” naudu nedodam (nav runa, protams, par palīdzību plūdos vai tamlīdzīgos gadījumos). Pa šo prioritāšu sarakstu, protams, var un vajag diskutēt, tomēr galvenais, lai nav tāda nesistemātiska ielāpu likšana.

Vairāk ŠEIT

Komentāri (117)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu