FKTK saņem finansējumu no pašas uzraugāmajām bankām

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: LETA/TVNET kolāža

Lai arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) likums paredz, ka tās darbību finansē arī pats uzraugāmais, proti, bankas, bijušais finanšu ministrs Roberts Zīle sarunā ar TVNET apliecina – tā ir ierasta prakse un neesot nekāda pamata uzskatīt, ka banku nauda varētu būt iemesls tam, lai FKTK apzināti nepamanītu nelikumības kādas finanšu institūcijas darbībā.

FKTK likuma 23. panta 3. punkts nosaka, ka komisijas ieņēmumus veido "kredītiestāžu maksājumi Komisijas darbības finansēšanai — līdz 0,033 procentiem ieskaitot no kredītiestāžu vidējā aktīvu apjoma ceturksnī".

Bijušais finanšu ministrs, tagad Eiroparlamenta deputāts Roberts Zīle TVNET norāda, ka tā ir vispārpieņemta prakse. Arī sabiedrisko pakalpojumu regulatori Latvijā saņemot maksu no tiem, kas tos regulē, viņš min piemērus no citu institūciju darbības.

"Tas nav Latvijas izdomājums, un tur nav nekādu interešu konfliktu,"

norāda Zīle, piebilstot, ka Latvijas FKTK uzraudzības modelis tā izveides laikā deviņdesmitajos gados ņemts no Lielbritānijas.

Zīle: Finansējums nav iemesls, lai noklusētu nelikumības

"Tā būtība ir tajā – ja uzrauga centrālā banka, tā neredz apdrošināšanas un vērtspapīru tirgu, jo bieži vien ir saistīta ar komercbankām, kas savukārt ir saistītas ar uzņēmumu, kas vada apdrošināšanas tirgu," skaidro bijušais finanšu ministrs.

Viņš pilnībā noliedz, ka banku finansējums FKTK varētu kalpot par iemeslu, lai uzraudzības institūcija kādā brīdī nepamanītu to, kas tai jāredz, proti, strauju naudas aizplūšanu.

"Tad jau sanāktu, ka tām bankām, kuras ir lielākas un vairāk iemaksā, FKTK ir labvēlīgāka nekā pret mazākām bankām, kuras iemaksā mazāk. Tas ir absurds, un tam es vienkārši neticu."

Esošā kārtība ir spēkā ES valstīs

Arī pašreizējā finanšu ministra Andra Vilka preses sekretārs Aleksis Jarockis sarunā ar TVNET skaidro, ka šī ir pasaulē pieņemta prakse, kas iekļauta arī Eiropas Savienības aktā.

"Nav pamata šo kārtību apšaubīt," viņš saka, norādot, ka bankām nepastāv iespēja – maksāt vai nemaksāt. Esošo kārtību Jarockis salīdzina ar iepirkšanos veikalā, kur, maksājot par pārtiku, tiek maksāts arī PVN. Tā vienkārši ir nodeva, kas obligāti ir jāizpilda, norāda finanšu ministra pārstāvis.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu