Pavisam negaidīti vienas Kanādas eksperimentālās simfoniskā postroka grupas vietā (Thee Silver Mt. Zion Memorial Orchestra), šoruden būsim sagaidījuši veselas divas.
Koncerta apskats: "Bell Orchestre" Rīgā (9)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Koncerta apskats: Bell Orchestre (Rīga, "Depo" 15.09.2008.)
Izpildījums: 9/12
Baudījums: 11/12
Skaņa: 8/12
Saturs: 9/12
Kad šā gada februārī Kanādas pēdējo gadu lielākais muzikālais atklājums - grupa Arcade Fire paziņoja, ka beigusi intensīvo albuma "Neon Bible" tūri, vairāki grupas pamatsastāva dalībnieki, izmantojot pašreizējo starpbrīdi, atgriezušies pie saviem solo un blakusprojektiem. Viens no tādiem projektiem, ko jau 2003. gadā aizsāka grupas vijolniece Sāra Neufelda (Sarah Neufeld) un kontrabasists Ričards Parijs (Richard Reed Parry), pieaicinot "Arcade Fire" koncertu viesmūziķi Pjetro Amato (Pietro Amato) u.c., ir vakar Rīgas klubā "Depo" baudītais Bell Orchestre. Grupa šobrīd devusies nelielā koncerttūrē, 12. septembrī ansamblis uzstājās Tallinā, bet jau šodien tas devies tālāk uz Lietuvu. Latvijā Bell Orchestre bija paredzēti divi koncerti - viens Kuldīgas nekomerciālās kultūras attīstības centra mājā "Zabadaks", otrs Jaunajā Rīgas teātrī. Kā man pirms koncerta pastāstīja Sāra Neufelda, puisis, kas rīkojis koncertu teātrī, esot mīklaini nozudis, tādēļ steigā tika meklēti citi varianti. Vienā brīdī pat grupa bija izšķīrusies pavisam atcelt Rīgas koncertu, taču tad savas kluba telpas labprāt šāda koncerta norisei piedāvājis klubs "Depo". Par to liels paldies!
2005. gadā Bell Orchestre laida klajā savu debijas plati "Recording a Tape the Colour of the Light", atceros, ka pirms trīs gadiem šim ierakstam izskrēju cauri un atliku to malā. Iespējams, šāda veida simfonisko postroku biju nedaudz pārklausījies, varbūt pie vainas bija "blakusprojektu sindroms", proti, jau kopš kanādiešu "Constellation" izdevniecības laikiem man radies iespaids, ka blakusprojekts nav līdz galam pašpietiekams un vērtīgs veidojums. Kad abu "lielo" "Constellation" mākslinieku Godspeed You! Black Emperor un Thee Silver Mt. Zion atsevišķi dalībnieki sāka veidot Fly Pan Am, 1-Speed Bike, Hangedup u.c. veidojumus, tie ne uz pusi nebija tik jaudīgi kā mūziķu pamatgrupas... Tomēr, kad dzirdēju no kolēģiem, ka Bell Orchestre Kuldīgā esot skanējuši fantastiski, turklāt mūziķi spēlē ne tikai 2005. gada muzikālo materiālu, bet arī pavisam jaunas kompozīcijas, izlēmu, ka tomēr otras šādas iespējas var arī vairs nebūt, un brašiem soļiem devos uz Vecrīgas pusi.
Pirms viesiem sākotnēji vēl salīdzinoši patukšo "Depo" pagraba zāli izklaidēja mūsu pašu instrumentālais trio Silards, kas savā mūzikā sakausē kaut ko no 90. gadu beigu postroka (Trans Am, Appliance) un krautroka, pēc viņiem uz skatuves kāpa vēl tikai pirmdienas rītā Latvijā ielidojušais saksofonists Kolins Stetsons (Colin Stetson), kas apmēram 20 minūtes viens pats, mainot saksofonus, atskaņoja instrumentālas džeza kompozīcijas no sava soloalbuma. Gan Kuldīgā, gan citur Eiropā Bell Orchestre bija spiesti uzstāties bez Kolinsa, proti, tikai sešu cilvēku sastāvā, Rīgas koncerts līdz ar to bija īpašs - "Depo" Bell Orchestre beidzot uzstājās pilnā sastāvā.
Starp citu, Kolins ir visnotaļ pieprasīts saksofonists, viņš ir bijis gan "Arcade Fire" koncertu viesmūziķis, gan sadarbojies ar pašu Tomu Veitsu (Tom Waits) viņa "Alice" un "Blood Money" albumos, pēdējais viņa projekts ar Veitsu ir skaņu celiņš animācijas filmai "Šreks 2" un Veitsa izlase "Orphans".
Bell Orchestre koncerts iesākās ar klezmer mūzikas ornamentiem, atgādinot par visas šīs Kanādas simfoniskā postroka kustības etnisko piederību. Nelielā skatuve apkrauta ar dažādiem efektu pedāļiem, mikrofoniem, instrumentiem un pāri visam septiņiem mūziķiem, kas, saspiedušies nu jau pārpildītajā klubā, ieveda klātesošos pavisam īpašā skaņu pasaulē.
Protams, žēl, ka koncerts nenotika Jaunajā Rīgas teātrī, Operā vai Lielajā Ģildē, kur šādai, es pat teiktu kamermūzikai, būtu daudz vieglāk uzelpot, tomēr būsim reāli, diez vai izdotos sapulcināt nepieciešamo skaitu klausītāju.
Patiesībā "postroka" birka (kur nu vēl oficiālajā relīzē minētās līdzības ar "Explosions In The Sky") īsti neatbilst Bell Orchestre formātam - Sāras efektētā vijole kombinācijā ar čellu drīzāk sasaucās ar Stīva Reiha simfonisko minimālismu, pūtēju grupa (mežrags, trompete, saksofons - dažādās kombinācijās, koncerta beigās arī klarnete) radīja asociācijas ar 70. gadu Mailsa Deivisa "fusion" ("Bitches Brew" vai "In a Silent Way" ierakstiem), daudzās perkusijas un ritma trokšņi ar frīdžeza pionieriem Art Ensemble of Chicago, tikai dažbrīd ieskanējās kaut kas no GYBE.
No 2005. gada plates kompozīcijām sazīmēju dinamisko "Throw It On A Fire" un "The Upwards March", kas iesākās gluži kā kāds no Reiha skaņdarbiem, taču, sākoties klasiskam Stefana Šnaidera (Stefan Schneider) disko bungu ritmam, pārvērtās dejiskā postrokā. Kādā skaņdarbā pārsteidzoši izskanēja divu mežragu solo, atsevišķās kompozīcijās Sāra un trompetists Kave Nabatjans (Kaveh Nabatian), izmantojot dažādus efektu pedāļus, eksperimentēja ar balsīm, vietumis mūziķi arī mainījās ar instrumentiem. Paši mūziķi atklāja, ka skaņdarbu garums nav vienmēr noteikts, ir zināmas tikai pamattēmas un pārējais ir vairāk improvizācijas un noskaņojuma ziņā.
Koncertā Bell Orchestre ir aizraujoši vērot, daudzajiem pedāļiem un vadiņiem katram ir sava loma grupas skaņu paletē. Šobrīd ansamblis kopā ar "Tortoise" dalībnieku un producentu Džonu Makentairu (John McEntire) strādā ar jaunā albuma kompozīcijām, kā man atklāja grupas dalībnieki, visas dziesmas jau ierakstītas, atliek tikai samiksēt. Gaidīsim!