Alexander Knaifel "Amicta Sole"

CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

9. starptautiskā garīgās mūzikas festivāla ietvaros šogad Latviju apciemoja Uzbekistānā dzimušais komponists Aleksandrs Aronovičs Knaifels (1943).

Alexander Knaifel "Amicta Sole" (ECM) 10/12

Knaifels kopā ar Sofiju Gubaiduļinu, Arvo Pērtu, Alfrēdu Šnitki, Giju Kančeli, Edisonu Deņisovu un Valentīnu Silvestrovu pārstāv Padomju Savienības paaudzes komponistu eliti. Nenoliedzot tradīciju, Knaifels iespaidojies no Jaunās Vīnes skolas (Veberns, Bergs, Šēnbergs), kā arī Dmitrija Šostakoviča mūzikas valodas. Viņa 60. gadu kompozīcijās saklausāma augsta intensitāte un ekspresīvs stils, eksperimenti ar dažādām kompozīcijas tehnikām un skanējuma iespēju lietojumu.

Vēlāk 70. gados Knaifels sāka izvēlēties apjomā lielākus un rūpīgāk strukturētus skaņdarbus - priekšplānā izvirzījās mūzikas materiāla taupīgs lietojums un skaņa kā fenomens. 90. gadu kompozīcijās jūtama spēcīga reliģijas ietekme, skarot plašu tēmu loku – filozofiju, psiholoģiju un ezotēriku.

Tieši šāda reliģiska rakstura darbi arī iekļauti prestižās mūzikas izdevniecības ECM diskā, kas, tiesa, izdots jau pagājušogad, taču tikai tagad ieguvis aktualitāti Knaifela Rīgas apciemojuma kontekstā.

Diskā atrodami divi darbi: "Psalm 51" komponēts solo čellam, kuru ierakstā interpretē pats Mstislavs Rostropovičs. "...es sajutu, ar visu sirdi aptvēru, ka tikai Rostropovičs spēj šo tekstu radīt," par psalmu grāmatu izsakās komponists. "Šī ir unikāla pieredze manā dzīvē, kad netika uzkomponēta neviena nots." Jāpiebilst, ka Aleksandrs Knaifels sākotnēji pats bija čellists, taču nervu iekaisuma dēļ pameta čella spēli un pievērsās komponēšanai. Divdesmit minūšu garumā čella skanējums un melodija būtiski nemainās, radot viegli hipnotisku efektu.

Otrs darbs ir "Amicta Sole" ("Saulē ietērptā"), ko atskaņo Glinkas kora koledžas zēnu koris un soloistu grupa ar Knaifela kundzi Tatjanu Melentjevu priekšplānā. Pats Knaifels komentē: "Darbā centos iemiesot sievišķos tēlus no Bībeles, folkloras, klasikas."

Šis nav pirmais Knafela ieraksts ECM paspārnē - 2000. gadā Demengas brāļu albumā "Lux Aeterna" tika iekļauts Knaifela skaņdarbs ar tādu pašu nosaukumu, vēlāk 2003. gadā izdots disks "Svete Tikhiy", kurā iekļautas divas Knaifela kompozīcijas.

Viens no Lielbritānijas ietekmīgākajiem nopietnās mūzikas apskatniekiem Normens Lebrehts (Norman Lebrecht) par Aleksandru Knaifelu un viņa mūziku teicis: "Krievu cīnītājs pret tradicionāliem aizspriedumiem, raksta klusu, lēnu un pārsteidzošu mūziku, kas aizplūst no viena instrumenta citā tikai tad, kad jūtas tam gatava."

Viens no pēdējiem Knaifela darbiem ir skaņu celiņš 2005. gada kinolentei "Italjanec" ("The Italian").

Izdošanas datums: 01.07.2005.

KomentāriCopyDraugiem X Whatsapp

Nepalaid garām!

Uz augšu