Visvienkāršākā pirts

Ajūrvēdas masiere Eva Muižniece saliekamo pirtiņu jeb ģimenes saunu, kā tā tiek saukta interneta veikalos, nopirka darba vajadzībām pirms pāris gadiem. Viņa pārliecinājusies, ka tā tīri labi noder, ja nav citu iespēju baudīt šo procedūru. To var ātri uzsliet jebkurā vietā, kur pieejama elektrība.

"Kad Lietuvā mācījos masāžu pie ajūrvēdas ārsta no Indijas, tur redzēju šādu pirti. Pēc masāžas cilvēks ir pārklāts ar eļļu. Lai tā iesūktos dziļāk, vajadzīgs siltums. Tad tā no ādas virskārtas iesūcas ķermenī. Atlikums tiek noskalots dušā," skaidro Eva un turpina, "iedarbība tai ir tāda pati kā citām tvaika pirtīm. Katram ir individuāli jāpiemēro laiks, cik ilgi tajā var uzturēties. Vienam pietiek ar piecām minūtēm vienu reizi, otrs sēž desmit, piecpadsmit, tad noskalojas aukstā dušā, atpūšas un procedūru atkārto. Tāpat kā parastajā pirtī labvēlīga iedarbība ir karstuma un aukstuma kontrastam."

Papildina ar koku un linu

Pirts ir ļoti vienkārša, to var nolikt istabas vai palielas vannas istabas vidū. Tai ir saliekams karkass, ko pārvelk ar audumu, kas nelaiž cauri gaisu un mitrumu. Augšpusē ir atvere, pa kuru tiek izbāzta galva. Tas ir ļoti labi cilvēkiem, kuri nedrīkst karsēt galvu, kam parastajā pirtī uznāk reiboņi. Improvizētajā teltī novieto krēslu. Eva procedūru papildinājusi ar dabīgajiem materiāliem, jo audums, ar ko pārvilkta pirts, ir sintētisks. Viņa liek pirtī koka soliņu, uz kura klāj lina dvieli, kājas tiek uzliktas uz bebra nograuzta apses zara. Tas dod iespēju kājas turēt augstāk par zemi, siltumā. Koku arī pārklāj ar lina dvieli. "Apse vienlaikus izdara labu darbu – noņem slikto enerģiju," Eva skaidro.

Kad pirts uzslieta, tiek pieslēgta tējkannai līdzīga elektriska ierīce, kurā ielej ūdeni. Tā pirts telpu ātri vien piepilda ar tvaiku. Eva mēdz ūdenim pievienot pilienu kādas dabīgas ēteriskās eļļas. Piemēram, ja parādās pirmās saaukstēšanās pazīmes, piliens priežu eļļas un karsta pirtiņa ātri vien sakārto organismu un uzveic vīrusus.

Ziedi un lapas

Tā kā ierīce ir ļoti vienkārša, tad karstumu var regulēt, atverot noslēgto telpu un lieko tvaiku izlaižot. "Pirts ir diezgan karsta, lai arī no malas tā nešķiet. Tāpēc objektīvi jānovērtē veselības stāvoklis. Parasti cilvēki zina, vai viņi drīkst karsēties. Ierobežojumi ir tādi paši kā citās pirtīs – onkoloģiskās slimības, paaugstināta ķermeņa temperatūra u.c.," saka masiere.

Eva atzīst, ka mitruma no šīs pirts uz grīdas nav pārāk daudz. Ja vēlas tvaicēties pēc kārtas visa ģimene, tad gan jāuzklāj uz grīdas kāds vecs palags vai sega. Uz grīdas var likt dažādus zaļumus, kas tvaiku piepildīs ar smaržām un dzīvības spēku, piemēram, upeņu un bērzu zarus, vasaras sākumā jasmīnus un ceriņus, kaut vai rožu ziedus vai puķuzirnīšus. Tas atkarīgs no cilvēka izjūtām, vēlmēm un patikas. Katrs pats sajutīs, kāda smarža vajadzīga.

Arī šai pirtij iespējami varianti. Lietuvā tādas tiek ražotas no koka. Tas, protams, ir labāks nekā plastikāts. Tā ir koka kaste, no kuras izbāž galvu. Vēl Eva redzējusi piepūšamās, bet tās ož pēc gumijas, kas tvaicēšanās laikā nepavisam nav labi.

"Es, protams, dodu priekšroku īstai pirtij, taču darbam esmu iecerējusi ar laiku iegādāties šādu pirti no koka," pārdomās dalās masiere.

Vasarā šo ierīci Eva izmanto reti, bet ziemā gribētāju izsildīties ir daudz vairāk: "Tā ir papildu procedūra pēc masāžas, kas prasa laiku, bet ir cilvēki, kuri ir gatavi to darīt.

Uz augšu