Mājokļu apsildīšanai var izmantot dažādus apkures veidus, sākot ar malku, elektrību un beidzot ar zemes siltuma sūkņiem. Siltuma avots, kas silda telpu, neatkarīgi no enerģijas veida var būt gan radiatori, gan arī apsildāma grīda. Šoreiz par pēdējo.
Par apsildāmajām grīdām (35)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kāpēc būtu jāsilda grīda?
Ja telpā ir apsildāma grīda:
- tajā ir labāks mikroklimats, it sevišķi vannas istabā vai citā mitrā telpā (mitrums ātrāk pazūd un ir mazāk jūtams);
- siltums telpā ir vienmērīgs;
- nav vajadzīga vieta radiatoru novietošanai;
- tā ir drošāka pret bojājumiem;
- sistēma ir neredzama, tā nebojā interjeru;
- grīda ir patīkami silta, tas jūtams, staigājot basām kājām, īpaši vannas istabā;
- priekšnamā izžūst slapjie apavi, dzīvojamās telpās nokļūst mazāk netīrumu.
Vēl viena priekšrocība, kas vairāk jūtama dzīvojamās telpās vai guļamistabā, ir siltā gaisa pārvietošanās. Arī no radiatoriem tas pārvietojas uz augšu, bet grīda paliek auksta. Savukārt siltās grīdas nodrošina lielāko siltumu grīdas līmenī, bet augstāk ir par pāris grādiem vēsāks.
Kur ierīko silto grīdu?
Pirmkārt, vannas istabās un priekšnamos. Arvien biežāk siltās grīdas paredz virtuvēs, sevišķi, ja tās izklāj ar flīzēm, un bērnu istabās, jo mazuļi lielu dienas daļu pavada, spēlējoties uz tās. Šādu apsildi ierīko telpās, kur sienas stiklotas līdz grīdai un radiatorus nevar izvietot.
Siltā grīda ir ekonomiskākais apsildes veids telpās ar augstiem griestiem, piemēram, vestibilos, hallēs, sporta zālēs, baznīcās, jo nodrošina siltumu pie kājām. Augstāk gaiss kļūst vēsāks – temperatūra samazinās apmēram par grādu uz diviem metriem.
Ko liek virsū?
Lai gan no siltuma vadīšanas viedokļa labākais grīdas segums ir flīzes, šādu apkures sistēmu var ierīkot arī zem parketa, lamināta vai linoleja. Vienīgi jāievēro, ka šiem materiāliem jābūt īpašai atzīmei, kas norāda to savietojamību ar grīdas apsildi. Ja ir siltā grīda, ieteicams nelikt paklājus, jo tie ievērojami samazina apkures efektivitāti.
Elektriskā apsilde
Elektriskā siltā grīda viena kvadrātmetra apsildei patērē 100 – 150 W. Tas nozīmē, ka nelielās telpās to var ierīkot pat padomju laika daudzstāvu namos, nepārveidojot elektrības tīklu, taču, lai apsildītu visu dzīvokli, jauda būs jāpalielina.
Elektriskās siltās grīdas ierīkošana ir diezgan vienkārša, un, remontējot vannas istabu, koridoru vai virtuvi, to ierīkot var jebkurš. Grīdā iebūvējamos kabeļus izvēlas atkarībā no vajadzīgās jaudas, bet to garumu nosaka apsildāmā kvadratūra.
Kā ierīkot?
Elektriski apsildāmo grīdu var likt uz dažādām pamatnēm. Jānodrošina laba siltumizolācija un jāievēro grīdas segumu materiālu ražotāju ieteikumi. Izolācijai var izmantot putuplastu, minerālvati, akmens vati, keramzītu, šim slānim nevajadzētu būt plānākam par 8 cm. Mitrās telpās jābūt hidroizolācijai. Nelielām telpām var izmantot arī sietveida paklājā ieaustu kabeli. Kabelis nedrīkst saskarties ar izolācijas materiālu, tas ieguldāms viendabīgā masā, parasti betonā. Var izmantot speciālu stiprināšanas lenti, kurai cilpas ir ik pa 2,5 centimetriem, kas ļauj ievērot regulāras atstarpes, bet kabeļi var tikt stiprināti arī uz metāla armatūras sieta.
Ērta regulēšana
Viena no elektriskās apkures priekšrocībām ir ērtā regulācija – var regulēt temperatūru grīdai vai visai telpai. Vienkāršākā variantā siltumu regulē ar rokas slēdzi katrā telpā atsevišķi, bet dārgākā – ierīko automātiskus regulatorus ar dažādiem darba režīmiem. Iespējama pat vadība, izmantojot internetu.