TVNET: Apsveicu ar jauno albumu! Kā tad īsti ir – vai šis ir jūsu otrais studijas darbs (2004. gadā tika izdots CD «Running to the Sun»), vai tomēr to jādēvē par debijas plati? Vai nosaukuma maiņa kaut kā liek šos ierakstus nodalīt?

- Paldies par apsveikumiem! Mēs paši domājam, ka šī tomēr ir mūsu debijas plate, jo šī ir beidzot tā mūzika, kuru vienmēr esam gribējuši spēlēt. Tas arī saistīts ar jauno nosaukumu.

Jūsu plati producējis Gregs Heivers – vīrs, kas savulaik strādājis ar «Manic Street Preachers», «Super Furry Animals» un «Catatonia». Cik procentuāli liels ir viņa ieguldījums albumā? Vai viņa rokraksts ir jūtams arī šajā diskā?

- Grega ieguldījums ir milzīgs, taču tas nebūt nenozīmē, ka albumā jūtams kāds viņa rokraksts. Tur jau arī slēpjas patiesi laba producenta meistarība – atklāt pašu mūziķu vēlmes, viņu skanējuma ideju un palīdzēt tās realizēt. Gregs jūt mūziku ar sirdi. Viņš pilnībā izprata mūsu «ideālo» skaņu, to, kuru gribējām sasniegt. Mūsuprāt, ir absurdi mēģināt atrast kaut ko kopīgu starp «Tribes of the city» un, piemēram, «Manic Street Preachers».

Vai veiksmīgi izdodas ierakstā panākto skanējumu pārnest uz dzīvajiem koncertiem? Dzirdēju, ka Havers esot ģitāras rakstījis pats ar saviem līdzpaņemtajiem aparātiem un pedāļiem.

- Jā, ieraksta laikā mēs tiešām bijām izmantojuši pāris Grega pedāļu, taču tie nebija nekādi sarežģītie efekti, ģitārai - reverbs, basam – fulltone overdrive un grafisko frekvenču ekvalaizeru. Tas arī viss. Protams, koncertos ir ļoti sarežģīti sasniegt ieraksta skaņas kvalitāti. Mēs uz skatuves esam ļoti daudzi, skaņa ir masīva un ļoti spēcīga, trokšņiem bagāta, ar to ir grūti strādāt skaņu režisoriem, un pati aparatūra Latvijas klubos un festivālos diez vai ir tā labākā. Pakāpeniski mēģinām savākt paši savu koncertu aparatūras komplektu, taču tas, protams, maksā ārkārtīgi dārgi.

Jautājums Sergejam: kas notiek ar «Rubin Carter»? Jautājums Intam: kas notiek ar «No Neighbours»?

Sergejs: Man ir smagi par to runāt, jo es ļoti mīlu «Rubin Carter» un mīlēšu vienmēr, bet šobrīd to apvienot ar TOTC nav iespējams un varbūt tas arī nemaz nav vajadzīgs.

Ints: Grupa «No Neighbours» vairs neeksistē. No NN sastāva palikuši Artjoms Smirnovs un es. Kopā mēs esam izveidojuši projektu «Smith & Wesson». Top jaunas dziesmas, NN repertuārs gan vairs netiek spēlēts, tā grupa ir pagātnē.

Jūsu jauno video, iespējams, rādīs arī Baltijas MTV kanālā. Kā vērtējat Baltijas mākslinieku atlasi šim kanālam?

- Cik zināms, Baltijas MTV jau rāda mūsu jauno klipu. Par pašmāju mākslinieku atlasi grūti kaut ko teikt, grūti kritizēt, jo Latvijā diemžēl nekas daudz netiek ražots. Tādēļ nav lielas izvēles... Cerams, ka ar laiku situācija mainīsies uz labo pusi. Bet, ja runā par ārzemju izpildītājiem, tad izskatās, ka visi tie paši, kas pārējos MTV. Kanāla galvenā misija laikam ir atspoguļot pasaules un Baltijas valstu lielākās muzikālās tendences. Ko lai saka, visai ticami, ka tieši tā tās arī izskatās. Mūsuprāt, bēdīgi...

Otrā singla «A Dream» ģitāras rifs man ļoti atgādināja klasisko 1992. gada «The Cure» dziesmu «High». Ksenijas dziedājums brīžiem likās tuvs «Cocteau Twins» sirēnai Elizabetei Freizerei… Kādas vēl muzikālas ietekmes atrodamas platē? Zinu, ka esat lieli tā dēvētā shoegaze mūzikas stila cienītāji.

- Diez vai šī līdzība ir kaut kas slikts. Tas pat ir ļoti patīkami! Lai gan, godīgi sakot, mēs nekādā veidā nebijām tēmējuši uz to, rakstot dziesmu. Jā, mēs visi tiešām ļoti mīlam shoegaze, gan vecās grupas, kā tie paši «Ride», «My Bloody Valentine», «Slowdive», «Drop Nineteens», «Medicine», gan arī jaunās, tādas kā «Readymade», «Ariel», «Mahogany», kas strādā ar Robertu Gatriju no «Cocteau Twins» un Rīgā viesosies oktobra sākumā... «Astrobrite» un daudzas citas, var turpināt bezgalīgi. Un, protams, šī mūzika iespaidojusi mūs un arī mūsu albumu.

Kā tur īsti ir ar izredzēm izsisties ārpus Latvijas? Vai ticat, ka jums tas varētu būt pa spēkam? Vai par albumu ir ieinteresējusies kāda Rietumu mūzikas izdevniecība?

- Ar Eiropas koncertiem viss noteikti būs kārtībā, par to esam pārliecināti, neredzam iemeslu šaubīties par saviem spēkiem.

Jā, interese ir, taču neko konkrētāk pagaidām atklāt nedrīkst, tas vēl ir noslēpums.

Jūs atstājat tādas saliedētas un ciešas grupas iespaidu. Vai daudz kas no jūsu privātās dzīves jāupurē kopējo mērķu labā? Kā izdodas savienot sadzīvi un mūziku? Ja nu pēkšņi jūs aicinātu doties uz Angliju dzīvot un spēlēt, vai jūs spētu visu pamest un braukt?

- Protams, ir nežēlīgi grūti visu salīmēt kopā. Darba devēji ir vienmēr neapmierināti ar to, ka tev ir lietas svarīgākas par darbu. Sergejs burtiski vakar izjutis šo patiesību uz savas ādas – viņu atlaida no darba mūzikas instrumentu veikalā (!!!), jo viņš neesot biznesa cilvēks un viņa prioritātes, kas saistītas ar mūziku, ir stipri lielākas par darba interesēm, kas arī tika vērtēts kā mīnuss.

Vispār pēdējā laikā glābj tikai tas, ka mēs viens otram palīdzam un atbalstām viens otru.

Tuvākās uzstāšanās.

6. oktobris - Liepāja, klubs «Fontaine Palace»;

12. oktobris – Viļņa, «John Peel’s Day».

14. oktobris – Rīga, lielā albuma prezentācija Andrejsalā.