Ja ar Jāni Šipkovu pirms velo ceļojuma Prāga - Parīze divpadsmitās, pēdējās dienas ieskatāmies odometrā, finišs ir teju ar roku aizsniedzams. Būdami Francijā, esam izbaudījuši mazliet saules, stipru vēju, krusu un pat sniegu. Protams, arī skaistās ainavas, virtuvi un provinces ikdienu. Neparedzētu problēmu dēļ brauciena 11. dienas sākumā aizkavējāmies, tomēr veicām 103,32 kilometrus garu distanci un esam soli no Eifeļa torņa, kur šo ceļojumu plānots noslēgt.
Vienpadsmitā diena
Ceļojuma priekšpēdējo dienu sākām no Sezanne pilsētas, kas atrodas aptuveni 120 kilometru attālumā no Parīzes centra.
Rīts iesākās ar nepatīkamu pārsteigumu. Mana divriteņa aizmugurējā kamera bija zaudējusi gaisu. Ar tādu turpināt ceļu nevarēju, tāpēc nācās mainīt.
To izdevās izdarīt samērā ātri, bet bija problemātiski kameru piepumpēt. Jāņa līdzi paņemtais pumpis vairāk par divām atmosfērām nespēja dot, bet nepieciešamas 5,5. Tā kā ne velo veikala, ne servisa pilsētā nav, meklējām lielveikalu, kur iegādāties sporta ventilim atbilstošu adapteri.
Supermārketā par 1,70 eiro nopirku adapteri, atlika sameklēt servisu ar kompresoru vai vienkārši auto pumpi. Netālu esošajā «Renault» centrā viens no tā darbiniekiem aizveda mani līdz kompresoram. Viņš šūpoja galvu, neticēdams, ka izdosies riepu piepumpēt. Bet tas izdevās.
1000+ km izturēja. Rīts gan Sezānē sākās ar kameras maiņu. Nu iegāzu 4,5 BAR un varam sākt ceļu. pic.twitter.com/qvQ01DeWnD— Gatis Kreceris (@kreceris) April 26, 2016
Līdz ar neparedzētajām ķibelēm diena pretī Parīzes pievārtei sākās vēlu. Pilnvērtīgi uz velosipēdiem uzsēdāmies vien pēc pulksten 13.
Arī otrdiena Francijas ziemeļaustrumos bija apmākusies, drēgna. Sajūta, ka kuru katru mirkli var sākties lietus, tādēļ mitrumu aizturošo apģērbu dziļi somās nenobāzām. Nobraukuši 15 kilometrus, to vilkām ārā, ģērbām virsū. Sākotnēji nokrišņi nebija spēcīgi, bet pakāpeniski pieņēmās spēkā.
Ja būtu iespēja izvēlēties, priekšroku dotu lietum, nevis vējam, kas pūš sejā.
Ņemot vērā iepriekšējās dienas pieredzi, nolēmām izvēlēties mazākas nozīmes celiņus, jo pirmdien, braucot pa N4 šoseju, nejutāmies droši. Lai arī tas ir taisnāk, ceļš šaurs, katra trešā automašīna fūre, un velosipēdistiem uz tās nav ko meklēt. Līdz ar to kilometrāža līdz Parīzei nedaudz pieauga, bet ne būtiski.
47km no Eifeļa pic.twitter.com/xQe8z1T0WP— Gatis Kreceris (@kreceris) April 26, 2016
Braucot pa nomaļiem celiņiem, satiksme nav intensīva.
Visapkārt smaržīgi rapšu lauki, ainavas smukas, tikai laikapstākļi aprīļa beigām neraksturīgi skumīgi. Dienas vidū sāka kapāt krusa kopā ar sniegu un lietu. Sniegs gan nebija uz palikšanu.
Kad vējš mitējās, sākām strādāt nopietnāk, arī reljefs pret sāpošajām kājām kļuva līdzjūtīgāks. Nolēmām, ka Parīzes pievārte jāsasniedz par katru cenu, lai ceļojuma pēdējā dienā varētu vizināties pa vienu no Eiropas lielākajām pilsētām, bēdu nezinādami. Iespējams, šodien apmeklēsim Latvijas vēstniecību Francijā, kas seko līdzi mūsu braucienam. Jānis brauciena laikā ar vēstniecību sazinājies pa elektronisko pastu. Zīmīgi, ka, būdami Prāgā, apciemojām Latvijas vēstniecību Čehijā.
Rakstot šīs rindas, sēžu, kājas izstiepis, siltā istabiņā, Jānis sērfo sociālajos tīklos un laiku pa laikam komentē tajos aktuālo.
Atrodamies punktā, kas ir 30 kilometru attālumā no Eifeļa torņa, kur paredzēts otrā brauciena (pirmais bija 2015. gada pavasarī no Bauskas līdz Prāgai) finišs.
/nginx/o/2018/07/19/10921156t1h39f7.jpg)
