Likvidētāji: ne diena nepaiet, neatceroties Černobiļas avāriju

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Lai arī kopš Černobiļas atomelektrostacijas avārijas pagājuši 30 gadi, ne diena nepaiet, neatceroties notikušo, pieminot traģēdijas gadadienu, atzina vairāki no avārijas seku likvidētājiem, kuri bija pulcējušies Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas teritorijā pie Černobiļas traģēdijas upuru piemiņas akmens.

Seku likvidētāji uzskata, ka nepieciešams risināt jautājumu par sociālo aizsardzību un medicīnas pakalpojumu pieejamību. Tāpat beidzot jāatrisina kompensāciju jautājums seku likvidētājiem.

Sanākušie atzina, ka seku likvidētāju rindas, kuras traģēdijas dienā nāk pieminēt notikušo, kļūst arvien retākas, liela daļa no viņiem ir zaudējuši darba spējas.

Piemiņas pasākumā uzstājās arī vairāki politiķi. Eksprezidents Valdis Zatlers klātesošajiem pateicās par ierašanos, tāpat viņš pauda pateicību ārstiem, kas veltījuši pūles, lai saglābtu seku likvidētāju veselību un dzīvību.

Savukārt Saeimas deputāts Mārtiņš Šics (Latvijas Reģionu apvienība) uzrunā sacīja, ka seku likvidētāji savu tuvāko labā ziedoja pašu dārgāko - savu veselību vai pat dzīvību. «Jūs devāties glābt, sākotnēji pat nezinot, kas jūs sagaida. Jauni, spēcīgi vīrieši iemesti darbos, kas daudziem maksāja dzīvību,» pauda Šics.

Pasākumā pulcējās aptuveni simts cilvēki.

Pēc piemiņas pasākuma Iekšlietu ministrijā, pieminot Černobiļas AES avārijas 30. gadadienu, avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem tiks pasniegta īpaši izveidota Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībnieka piemiņas zīme.

Svinīgajā pasākumā piedalīsies iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, Ukrainas vēstnieks Latvijā Jevgens Perebijnis, eksprezidents Valdis Zatlers, biedrības «Latvijas savienība Černobiļa» prezidents Arnolds Ārvaldis Vērzemnieks, publiciste Marina Kosteņecka un mūziķe Ieva Akuratere.

TVNET ziņoja, ka aprit 30. gadadiena kopš Černobiļas katastrofas - Černobiļas atomelektrostacijas ceturtais reaktors pēc neveiksmīga eksperimenta eksplodēja plkst. 1.23 naktī uz 1986.gada 26.aprīli, izmetot gaisā milzīgu radioaktīvā piesārņojuma mākoni. Radiācijas līmenis, kas atmosfērā nonāca pēc reaktora eksplozijas, 400 reizes pārsniedza radioaktīvo vielu daudzumu Hirosimā pēc atombumbas sprādziena.

Mēģinot novērst avārijas sekas un apslēpt notikušo, padomju amatpersonas uz avārijas vietu nosūtīja tūkstošiem nepietiekami aizsargātu glābšanas dienestu un tiesībsargājošo institūciju darbinieku un karavīru. Pēc spēcīgā apstarojuma glābēji nodzīvoja vēl tikai dažas nedēļas, mirstot mokošā nāvē.

Reaktora sprādzienā gāja bojā divi strādnieki, bet nākamo mēnešu laikā no radiācijas mira vēl 28 glābēji un stacijas darbinieki.

Avārijas seku likvidēšanā kopskaitā piedalījās ap 800 000 cilvēku no Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas, Lietuvas, Igaunijas, Latvijas un citām valstīm. No Latvijas šajos darbos tika iesaistīti vairāk nekā 6000 iedzīvotāju. Radiācija ir ietekmējusi un pasliktinājusi šo cilvēku veselību - vairāk nekā 3374 no viņiem piešķirta invaliditāte, vairāk nekā 900 ir miruši un daudzi zaudējuši darbaspējas.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu