Aplūkojot konfliktsituāciju Tuvajos Austrumos, gandrīz allaž tiek runāts par ISIS (organizācija, kas aizliegta Latvijā) vai Sīriju. Taču turpat atrodas arī Irāka, kurā radās ISIS, kas atbildīga par 750 terora aktiem visā pasaulē 2013.-2014. gadā; konflikts izraisījis 3 miljonu bēgļu parādīšanos Irākā.
Šī valsts nonākusi neapskaužamā stāvoklī: saskaldīta nācija, ko plosa pilsoņu karš, sektantisms, plus valdība, ko raksturo miljardos mērāma korupcija un neefektīva ekonomikas attīstība. ISIS kaujinieki sociālās vietnēs visai pasaulei nepārtraukti lielās ar kara noziegumiem, ignorējot jebkādu taisnīgu juridisko normu eksistenci.
Šiītu vienības gūst arvien lielāku ietekmi arvien plašākās valdības nekontrolētās teritorijās, nevairoties no atriebības slepkavībām un pretendējot uz noteicošā spēka lomu Irākā. Valsts, no kuras ieņēmumiem budžetā 95% nodrošina nafta un kas korupcijas kanalizācijā aizpludina miljardus, praktiski ir bankrotējusi.
Šobrīd Irākā vērojams nozīmīgs pavērsiens - pienācis laiks, kad ISIS pārdzīvo vienu triecienu pēc otra un zaudē arvien vairāk 2014. gadā iekaroto teritoriju. Atbrīvota Samāra, Tikrīta, Ramādī; pēdējos mēnešos ISIS kaujinieku skaits sarucis par 20%.
Vienlaikus šī nav futbola spēle labo un slikto puišu starpā: reģionā nepieciešams atšķetināt veselu problēmu kamolu - kaut vai lai līdz galam pieveiktu ISIS kaujiniekus.
ISIS krīze
Pēdējos mēnešos asi uzliesmojuši konflikti starp ISIS komandieriem - viņi cits citu apvaino korupcijā, neprasmīgā finanšu aktīvu pārvaldē un zagšanā. Daudzi ISIS locekļi tagad saņem vairs tikai pusi no solītā atalgojuma.
Šīs finanšu grūtības saistītas ar vairāku mēnešu kampaņas, kuras mērķis ir iznīcināt ISIS finansējuma gūšanas pamatus, panākumiem: aviācijas triecieni naftas ieguves vietām, pārstrādes uzņēmumiem, tankkuģiem, bankām.
Tāpat arī fakts, ka ISIS pēdējā gada laikā zaudējusi 40% savas teritorijas, nozīmē, ka mazāk līdzekļu iespējams gūt no izspiešanas un citām noziedzīgām shēmām, kā arī nodokļiem un dažādiem sodiem, ar ko tiek aplikti vietējie iedzīvotāji un firmu vadītāji.
Atšķirībā no Al Qaeda, kas saņēma līdzekļus galvenokārt no ārzemju sponsoriem, ISIS lielāko daļu savu līdzekļu gūst iekaroto teritoriju iekšienē. Pie milzīgiem aktīviem ISIS izdevās tikt pēc Irākas pilsētu iekarošanas 2014. gada vidū; piemēram, par to nozīmīgu avotu kļuva valūtas rezervju iegūšana Mosulā.
FATF aplēses liecina, ka 2014. gadā Islāma valsts ieguva 2 mljrd. USD tikai no banku aplaupīšanas, naftas darījumiem, iedzīvotāju aplikšanas ar nodokļiem un ķīlnieku izpirkumiem vien. Tomēr teroristu organizācijas ienākumi no naftas tirdzniecības no 3 milj. USD dienā samazinājās līdz 1,5 milj. USD dienā vēl pērnā gada beigās.
Tagad ISIS ekonomika un finanses brūk; teroristu organizācija pārvalda teritorijas, kurās ir ~ 10 milj. iedzīvotāju, kamēr šiītu vienību pārvaldībā - teritorijas ar ~ 20 milj. iedzīvotāju.
Spēku izkārtojums: darījums ar sunnītiem, Kurdistānas statuss un valdības nekontrolētie šiīti
ISIS varenību joprojām lielā mērā nodrošina tās ciešā savienība ar sunnītu ciltīm. Arī otrajā Irākas premjera Nuri Al Maliki termiņā nebija vērojams progress sunnītu integrēšanā varas un armijas struktūrās. Tieši otrādi, sunnīti Irākā pēdējos gados sadūrušies ar vēl lielāku diskrimināciju, regulārām kratīšanām un arestiem.
Sadama Huseina elite kopā ar sunnītu ciltīm šobrīd veido galveno ISIS sociālo bāzi. Tieši šeit būtu ieraugāma nākotnē sagaidāmās šķelšanās plaisa. Sunnītu cilšu piesaistīšana savā pusē kļuvusi par vienu no galvenajiem Irākas atgūšanas stratēģijas elementiem cīņā pret ISIS. Dažas sunnītu cilšu apvienības Faludžā jau karoja pret ISIS kaujiniekiem.
Līdztekus šai cīņai jātiek skaidrībā arī ar citām reģionālām problēmām. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par Kurdistānas statusu; tās līderis Mahmuds Barzānī uzstāj uz referendumu šajā jautājumā.
Nozīmīga problēma - šiītu bruņoto grupējumu pārlieka pastāvība un oficiālās Bagdādes ietekme uz to pieņemtajiem lēmumiem. Vairākus no šiem grupējumiem finansē Irākai vēsturiski nedraudzīgā Irāna, pie tam tieši šīs grupas ir viens no visefektīvākajiem spēkiem cīņā pret ISIS.
Irākas situācijas īpatnība: ja parasti eksistē politiskās organizācijas ar militāro spārnu, tad šeit drīzāk jārunā par militāriem grupējumiem ar politisko pārstāvniecību. Līdz ar to nopietns izaicinājums Irākai pēc ISIS sagraušanas izrādīsies integrācija militārajās struktūrās. Tas sakāms gan par Tautas mobilizācijas šiītu grupām, gan arī par sunnītiem, kas būs gatavi cīnīties pret ISIS.
Šobrīd pilnīgi skaidrs, ka Irākai jāveic smags darbs, lai atbalstītu un iesaistītu savā pusē sunnītu ciltis, lai konsolidētu pūles kopā ar kurdu pušmergu un koordinētu darbību ar spēkiem, kas karo pret ISIS Sīrijā.
Irāka pārvērtusies par zemi, kuras iekšējā situācijā milzu lomu spēlē citas valstis: Irāna, Persijas līča valstis, Turcija. Pēdējā, piemēram, ļoti ieinteresēta ietekmēt Kurdistānas jautājuma risināšanu. un Turcijas izredzes atkal palielina apstāklis, ka vairākām konfliktā iesaistītajām grupām ir atšķirīgas dienaskārtības un mērķi. Piemēram, jautājums: vai valsts atjaunotnes procesā pirmkārt runāt ar Kurdistānas Strādnieku partiju vai ar patriarhu apvienību?
Pārāk daudz refleksijas uz ISIS ilgtermiņa stratēģijas fona
Ne velti pagājušonedēļ Romā notikušajā Irākas krīzei veltītajā konferencē Vinčenco Amendola, Itālijas Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks, akcentēja - lai Itālijas valdība palīdzētu Irākas aizsardzības spēkiem un drošības spēkiem Bagdādē, kā arī ekonomikas atjaunotnei, nepietiek ar ISIS sakāvi: nepieciešami arī plāni un risinājumi situācijā, kurā nav novērsti politiskie riski un šķēršļus rada arī totalitārs domāšanas veids.
Arī Nikolā Latorre, Itālijas Senāta Aizsardzības komitejas prezidents, akcentēja, ka Irākas krīzes kontekstā daudz tiek runāts par cīņu ar Islāma valsti, bet maz - par situācijas stabilizāciju miera iestāšanās periodā, jo nepieciešama vidēja termiņa politiska stratēģija. Viņš akcentēja, ka Itālija no saviem mērķiem neatkāpsies, taču militārā stratēģija var balstīties vienīgi uz politiskiem plāniem. Bet «dramatiskais restabilizācijas periods ir sācies», secināja senators.
ISIS atkāpšanās nozīmē arī to, ka jaunā dzīve, kas aizsākas pilsētās, irākiešiem, kas tajās atgriežas, nozīmē badu, slimības, elementāru elektrības un citas infrastruktūras, kā arī ienākumu avotu trūkumu. Sieviete, kas nespēj pabarot savus četrus bērnus, metas upē - šādas ainas nav kas neikdienišķs.
ISIS ieradusi izmantot postīšanas efektu - piemēram, iznīcinot nenovērtējamus kultūrvēstures pieminekļus kameras priekšā, par smiekla naudu iespējams sev radīt milzu publicitāti: viņi vēlas kļūt par jaunajiem elkiem uz senu reliģiju artefaktu drupu fona. Tāpat arī savu rindu lētu papildināšanas iespēju sniedz ISIS veiktā pilsētu ieņemšana: apstāklis, ka tajās vairs nav iespējams tikt pie naudas, ne vienu vien irākieti spiež doties pelnīt ISIS rindās.
«Uzskatu, ka ISIS ir ļoti nopietna organizācija, kas balstās uz ilgtermiņa plānošanu,» komentē Džamals Al Dhari, organizācijas Miera vēstnieki Irākai (PAFI) vadītājs. «Skaidri redzams, ka ISIS pamanījusi iepriekšējo teroristu organizāciju kļūdas. Viens no ISIS mērķiem - izpostīt cilvēku dzīves, lai viņi tā rezultātā kļūtu par šīs organizācijas locekļiem. ISIS ieņem pilsētas, pat lai gūtu labumu no sekojošās Rietumu spēku īstenotās bombardēšanas.»
Acīmredzami, ka korumpētā un neefektīvā Bagdādes valdība nav nozīmīga spēlētāja pilsoņu karā, kurā piedalās sunnīti, šiīti, kurdi un ļoti daudz lielāku un mazāku grupējumu. Nepavisam nav skaidrs, kādu iedzīvotāju atbalstu gūst Irākas armija. Galu galā gan tās, gan drošības spēku attīstība apstādināta uz 13 gadiem.
Mosula, Tikrīta, Bagdāde zem ūdens?
Pats bīstamākais dambis pasaulē atrodas Irākā, 60 km uz ziemeļrietumiem no Mosulas: tas ir 3,65 km plats, tā kritums ir 330 m, tas aiztur 11 mljrd. kubikmetru ūdens. Mosulas dambim, kas nodrošina irigāciju, aizsardzību pret plūdiem un hidroenerģiju, jau kopš 1986. gada sāka fiksēt ģeotehniskās problēmas - plaisas tajā, erozija dambja iekšienē, akmens kvalitāte un milzu piltuves ūdenstilpes dibenā.
Lai stiprinātu ūdens rezervuāru, no 1986. līdz 2014. gadam tika atvesti 95 000 tonnu akmeņu un smilšu. Kopš 2014. gada, kad teritoriju sāka kontrolēt ISIS, nostiprināšana tika pārtraukta. Ekspertu brīdinājumi nevar neuztraukt.
Saistībā ar iespējamo katastrofu sabiedrībai pausts daudz maldinošas informācijas - 95% trauksmes cēlāju nav inženiertehnisko zināšanu. Protams, viļņa ātrums trīsreiz neapsteigs skaņas ātrumu, Basra netiks appludināta un ASV kājnieki neieradīsies, tomēr ekspertu veiktā modelēšana liek runāt par katastrofu, kuras nodarījumi būtu salīdzināmi ar ISIS atnesto postu.
Ūdenim pārraujot Mosulas dambi, Irākā faktiski tiktu iznīcinātas 4 lielas, 7 vidējas un 31 maza pilsēta. Pēc katastrofas Mosulai pāri gāztos 24 m augsts vilnis ar jaudu 100 000 kubikmetru sekundē, aizslaukot lielāko daļu pilsētas. 22 stundas pēc dambja pārraušanas 15 m augsts vilnis sasniegtu nākamo lielo pilsētu - Tikrītu. Pēc tam milzu viļņa ceļā nokļūtu Bagdāde, kurai pēc 38 stundām virsū gāztos ūdens masa ar jaudu 46 000 m3/s - Irākas galvaspilsēta pilnībā nokļūtu zem ūdens.
Mosulas dambja problēmas atrisinājums nav vienīgi miera nodrošināšana, jārunā par daudzām problēmām: cementa piegādi; 40% no kvalificētā darbaspēka, kas būtu nepieciešams, nav pieejams; tāpat rūpīgi jāstrādā pie iespējamās evakuācijas plāna - piemēram, pēdējā brīdī izvest iedzīvotājus 6 km attālumā no Tigras ir ne vien grūti, bet arī par maz: jārūpējas par patvērumu, ēdienu, komunikācijām, infrastruktūru.
Evakuācija nav telefonsaraksta sastādīšana; pēc ASV vēstniecības Irākā aprēķiniem, Mosulas dambja katastrofa var prasīt 0,5-1,47 miljonu cilvēku dzīvības. Taču galvenā problēma: nepastāv nekāda starptautiska atbildība attiecībā uz dambi, atklāts ir jautājums - kam uzņemties atbildību par iespējamo katastrofu?
Tito, nevis Sadama Huseina variants
Džamals al Dhari Irākas krīzei veltītajā konferencē Romā uzsvēra: «Mēs esam sadūrušies ar humanitāro katastrofu, kamēr starptautiskās organizācijas netiek galā ar saviem pienākumiem.»
Kam jānotiek, lai zeme, kas ir civilizācijas šūpulis, atkal kļūtu par monolītu un drošu valsti?
Irāka ir resursiem bagāta valsts ar lielu izaugsmes potenciālu, tomēr šobrīd nav izdevies atrast risinājumu, kā piesaistīt investorus. Šobrīd viņi nav gatavi ienākt, pat Rietumu kājnieku pavadīti.
Ekonomisko attiecību attīstība un sadarbība drošības jomā bez jebkā cita un neņemot vērā neko citu, nav iespējama. Atslēgas vārdi šeit - vienota un droša Irāka. Divus punktus, kā šo mērķi sasniegt, atsūtīja Džo Lorijs, bijušais The Wall Street Journal žurnālists:
«Pirmkārt, ISIS kopējam ienaidniekam jāapvieno valsts, lai cīnītos pret ISIS, apvienojot spēkus tieši tādā pašā veidā, kā sadarbojās ASV un PSRS, lai sakautu nacistisko Vāciju. Šajā cīņā jāparādās kara varonim, kas var apvienot un vadīt valsti tādā veidā, kā to izdarīja Tito, nevis kriminālnoziedznieks Sadams Huseins.
Otra lieta, kurai jānotiek, - ka Saūda Arābija un Irāna savstarpēji piekāpsies un pārtrauks iejaukties Irākas iekšējās lietās.»
Kam vajadzīga valsts-Frankenšteins: attīstības scenārijs jāatrod
Irākai tuvākā un vidējā termiņā jārod atbildes uz virkni jautājumu. Kā mainīsies tās politiskās konstrukcijas un tiks risināti ideoloģijas jautājumi? Kāpēc sunnītiem nav gandrīz nekādas pārstāvniecības Bagdādē, līdztekus tam tur pārstāvēta tikai neliela daļa šiītu? Un līdzīgi iespējams teikt par mazākām, bet daudzām grupām - citiem spēlētājiem uz Irākas politiskās skatuves.
Valstī notikusi totāla uzticības erozija - nav uzticēšanās jebkuram viedoklim jebkādā līmenī. Paralēli cita nozīmīga saplosītās Irākas problēma: nav saprotams, kā iedzīvotājiem nogādāt vēstījumus. Savukārt ārpus Irākas pārsvarā sadzirdama ISIS, bet nevis Irākas tautas balss.
Visas šīs problēmas jārisina transformācijas ceļā uz sekulāru valsti, kurā reliģijai nebūtu noteicošā loma lēmumu pieņemšanā un spēku izkārtojumā, un kura formulētu savu nacionālo identitāti. Katrā ziņā Irākā jāparādās atskārsmei, ka ievērot reliģiskās intereses nenozīmē ievērot visas tautas intereses.
Un pilnīgi skaidrs, ka pašreizējā situācijā, kad Islāma valsts piekāpjas un liela teritorija nonākusi Bagdādes valdības nekontrolēto šiītu rokās, situācijas diagnosticēšanu vairāku tuvējo valstu ietekmētajā Irākā jānomaina risinājumiem. Nav skaidra attīstības scenārija. Taču bez tā Irāka arī pēc ISIS sakāves var pārvērsties par valsti-Frankenšteinu.