Liekas, to, ka nodokļu politika Latvijā nav biznesam labvēlīga, vairs nav vērts atkārtot. Ja runājam par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu – sakārtošanu ārpus nodokļu tēmas, tad labākais atskaites punkts ir tas, kā veicies ar Ekonomikas ministrijas izstrādātā „Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāna 2009.gadam” izpildi, par ko šodien sprieda valdībā.
Ja esam objektīvi, ir paveiktas daudzas lietas, tomēr divi, manā subjektīvā skatījumā, būtiski problēmu bloki nav atrisināti un tātad būs 2009.gada „mantojums” jaunajā gadā. Tie ir:
1) Komersanti norāda, ka uzņēmumi, kas tikko sākuši darbību, saskaras ar uzņēmumu kontrolējošo iestāžu nesamērīgajām sankcijām un pārāk biežām vizītēm. Ņemot vērā, ka lielākoties kontrolējošās iestādes komersantam piespriež naudas sodu, nevis izsaka brīdinājumu par konstatētajām neatbilstībām, kas rada komersantam tikai papildu finansiālu slogu, normatīvajos aktos būtu jāiestrādā vienots princips, ka par tiem administratīvajiem pārkāpumiem, kuri nav radījuši finansiālus zaudējumus vai apdraudējumu trešajai pusei, uzņēmums pirmajā reizē saņem brīdinājumu.
Situācija nav mainījusies – vienotais princips nav iestrādāts.
2) Saskaņā ar likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 8. pantu un likumu „Par grāmatvedību”, Latvijā tiek izvirzītas vairākas papildu prasības attiecībā uz rēķiniem, kas netiek piemērotas citās ES valstīs, bet ir vēsturiska no Padomju Savienības laikiem palikusi prakse, piemēram: a) prasība, ka uz kases čeka (rēķina) virs 20 Ls ir jābūt rekvizītiem (netiek prasīts citās ES valstīs). b) likuma „Par grāmatvedību” 7.panta pirmā daļa nosaka, ka uz papīra rēķina jābūt parakstam; savukārt 7.panta trešā daļa nosaka, ka elektroniskajiem dokumentiem nepieciešama autorizācija, tomēr nav atrunāts, kā rīkoties ar automātiski (elektroniski) sagatavotiem, bet papīra formā izsūtītiem rēķiniem. Praksē sastopamas situācijas, kad VID, veicot auditus un atrodot rēķinus pie klientiem, apgalvo, ka tos nedrīkst iegrāmatot, jo uz tiem nav paraksta. Jautājums nav sakārtots.
Turklāt šie ir visu biznesa vidi skarošie jautājumi – atsevišķām nozarēm (būvnieki, tranzīta pakalpojumi, meža nozare u.c.) palikuši savi specifiski, neatrisināti jautājumi. Savukārt, ja runājam par darbiem, lēmumiem, kas Latvijas uzņēmējiem būtu svarīgi, sākot 2010.gadu, manuprāt, tie būtu šādi: Kā viņi plāno starptautiskajiem aizdevējiem solīto budžeta konsolidāciju 500 miljonu latu apmērā arī 2011.gada budžetā? Nedrīkstētu būt tā, ka līdz 2010.gada rudenim ir dīžāšanās, atkal cerot, ka varbūt izspruksim ar mazāku summu, un tad kārtējo reizi sākas „ciparu piedzīšana”. Partijām, pošoties parlamenta vēlēšanām, ir skaidri un gaiši jāpasaka, vai tās ieviesīs kādus jaunus nodokļus (piemēram, progresīvo IIN), vai un kā tiks veikti izdevumu samazinājumi, lai veiktu šo 500 miljonu latu konsolidāciju...
Valsts politiskajiem vadītajiem vajadzētu skaidri definēt, kad viņi paredz (ja paredz) nodokļu sloga samazināšanu. 2012., 2013.gadā? OK, mājokļa nodoklim likmes, visticamāk, nesamazināsies, bet kā ar iedzīvotāju ienākumu nodokli, PVN? Atrunāšanās „domāsim par pazemināšanu tad, kad krīze beigsies” nav korekta, jo, ja nav precīzu norāžu laikā, sākas spēlēšanās ar vārdiem. Tikpat labi var politiķiem atgādināt pašu teikto par „zaļajiem asniem”, „ bedres dibena sasniegšanu” utt. Ja jau sasniegts, kāpēc tāda ekonomikas „saspiešana”?
Nemānīsim sevi – valstij naudas, lai tiešām stimulētu ekonomiku, ir maz. Tādēļ būtu nepieciešams, lai partijas, gatavojoties vēlēšanām, nevis dainotu par eksporta, inovatīvās ekonomikas utt. veicināšanu, bet godīgi pateiktu: cienījamie uzņēmēji, ar naudu mēs jums palīdzēt nevaram, bet te, lūk, ir precīzs plāns, kā mēs vismaz novāksim administratīvos šķēršļus, atcelsim nejēdzīgas prasības, uz konkrētu laika posmu atcelsim normālos apstākļos varbūt vajadzīgas prasības darba likumdošanā, normatīvus utt. Tā sakot, ja nevari palīdzēt, vismaz netraucē.
Nākamais ir Saeimas vēlēšanu gads. Partiju piedāvājumam minētajos un, protams, arī citos ekonomiskajos jautājumos vajadzētu būt formulētam līdz 2010.gada martam – aprīlim. Tad sekotu diskusijas ar uzņēmējiem divu – trīs mēnešu garumā, un rezultātā, vasarai beidzoties, vismaz būtu skaidrība, ko kurš piedāvā. Skaidrs, ka arī 2010.gads paies krīzes zīmē, bet vismaz vajadzētu būt pasargātiem no haotiskuma un neieklausīšanās.
Vairāk ŠEIT
