Ceturtdien Venēcijas kinofestivāla gaitā slavenajā operas namā "La Fenice" notika pirmizrāde dokumentālajai filmai par itāliešu modes mākslinieku Valentīno.
Radīta dokumentāla filma par itāliešu modes mākslinieku Valentīno (1)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Godināt leģendāro dizaineru bija ieradušās daudzas slavenības, ieskaitot modeli Evu Hercigovu un aktrisi Elizabeti Hērliju.
Filma "Valentino: The Last Emperor" ("Valentīno: Pēdējais imperators") stāsta par pēdējiem diviem gadiem, kad Valentīno atradās sava pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados izveidotā modes nama vadībā, uz pusgadsimtu kļūstot par sinonīmu terminam "augstā mode".
Dokumentālā filma izseko Valentīno gaitām no 2005.gada jūnija līdz 2007.gada jūlijam, kad viņš par godu sava modes nama 45 gadu jubilejai Romā organizēja greznas trīs dienu ilgas svinības.
Valentīno aizgāja no augstās modes pasaules pēc savas pēdējās modes skates Parīzē 2008.gada janvārī. Tas izbeidza mēnešiem ilgušās spekulācijas par viņa nākotni, kamēr kompānija "Permira" pakāpeniski pārņēma viņa impēriju.
Dizainers sacīja, ka lēmumu pamest modes pasauli pieņēmis, lai varētu veltīt vairāk laika sev un dzīvot savu dzīvi.
"Es aizgāju ar prieku, aizgāju, jo gribēju dzīvot savu dzīvi, turklāt es modes pasaulē jau daudz esmu izdarījis. Tādēļ tagad domāju par sevi un gribētu darīt kaut ko, kas man sagādātu daudz prieka, varbūt veidot kostīmus teātra izrādēm," pirms filmas seansa Valentīno sacīja žurnālistiem.
Modelētājs atklāja, ka divi spožākie mirkļi viņa karjerā bijuši, kad Holivudas zvaigzne Džūlija Robertsa bija uzvilkusi vienu no viņa vakarkleitām, saņemot ASV Kinoakadēmijas balvu "Oskars" par galveno lomu filmā "Erin Brockovich" ("Erīna Brokoviča"), un tikšanās ar Anglijas karalieni Elizabeti II.
"Valentino: The Last Emperor" skatītājiem ļauj ielūkoties mākslinieka darbnīcā, kur viņš radīja savas kleitas, Parīzes modes skašu aizkulisēs, kur sabiedrības krējuma pārstāvji stāvēja rindā, lai redzētu viņa veidotās apģērbu kolekcijas, un visās pasaules malās esošajās Valentīno villās, kur viņš rīkoja ballītes zvaigznēm un karalisko ģimeņu locekļiem. Filma arī atspoguļo kvēlās un spraigās attiecības, kas valda starp mākslinieku un viņa biznesa un dzīves partneri Džankarlo Džammeti, kura asajam prātam bija tikpat liela nozīme uzņēmuma panākumos kā Valentīno asajam prātam.
Filmas veidotājs ir amerikāņu kino industrijas žurnāla "Vanity Fair" žurnālists Mets Tirno, un viņš pastāstīja, ka tik intīmu ieskatu pāra dzīvē viņam devis ilgais kopā ar Valentīno pavadītais laiks.
"Galu galā mēs kļuvām par ģimenes sastāvdaļu, un tādēļ ar laiku mēs tikām aicināti pie galda un mēs redzējām ārkārtīgi daudz, taču tas, ko mēs redzējām, bija apbrīnojami un neparasti ne tikai no modes perspektīvas, bet arī no personīgās perspektīvas, jo šis cilvēks dzīvo dzīvi tā, kā to nedara neviens cits," klāstīja režisors.
Valentīno tiek uzskatīts par vienu no pēdējiem dižajiem modes māksliniekiem no ēras, kad mode vēl nebija kļuvusi par globālu, ļoti komerciālu industriju, ko plecu pie pleca ar dizaineriem vada grāmatveži un mārketinga speciālisti.
Valentīno piedzima 1932.gadā Itālijas ziemeļos, un viņa ceļš uz slavu pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados sakrita ar Itālijas kino zelta laikmetu, kas lieliski iemūžināts Federiko Fellīni 1962.gada filmā "La Dolce Vita" ("Saldā dzīve").
Kopš tā laika viņam raksturīgās sarkanās vakarkleitas un konservatīvais stils padarījis viņu par iecienītāko dizaineru slavenību tērpiem, kas domāti dažādiem sarkanā paklāja pasākumiem, uz kuriem viņš tērpis tādas zvaigznes kā Odrija Hepbērna, Elizabete Teilore un Džūlija Robertsa.