"Vienotā" valsts atalgojuma sistēma kļūst par joku

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

Saeimas ēka

FOTO: LETA

No nākamā gada Latvijā sāks darboties vienotā valsts atalgojuma sistēma. Valdība Saeimas deputātu rokās nodeva likumprojektu, kas tajā paredzēja iekļaut nodarbinātos, kas algu saņem no valsts līdzekļiem. Taču, visticamāk, tādā redakcijā, kā to iesniegusi valdība, tas netiks apstiprināts, jo Saeimas deputāti jau sākuši retināt projekta rindas.

No sistēmas izņemti ostu darbinieki, valsts un pašvaldību uzņēmumi, Latvijas Banka un citi. Arī sevi vienotā atalgojuma sistēmā Saeimas deputāti nav iekļāvuši. Domstarpības par vienotu valsts atlīdzības sistēmu izraisījās, kad budžeta un finanšu komisijas deputāti Saeimā sāka skatīt likumprojektu un lemt, ko vienotajā sistēmā iekļaut, bet ko atstāt aiz rāmjiem.

Sistēmā neiekļaus:

Latvijas Banku

Finanšu un kapitāla tirgus komisija

Valsts un pašvaldību uzņēmumus

Ostu darbiniekus

Saeimas deputātus

No likumprojekta tika izsvītrotas vairākas institūcijas, tai skaitā Latvijas Banka, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, valsts un pašvaldību uzņēmumi, ostu darbinieki un citi. Protams, arī sevi vienotajā atalgojuma sistēmā Saeimas deputāti vienbalsīgi nolēmuši neiekļaut.

Deputāti nevēlas solidarizēties ar sabiedrību

Deputāti to pamato ar Satversmi. Saeima ir augstākais likumdevējs un būtu tikai neloģiski, ja Ministru Kabineta kanceleja, kas ir Saeimas uzraudzībā, noteiktu deputātu algojumu.

Guntis Bērziņš, Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs, JL: "Katram likumam jāievēro satversme. Saskaņā ar to saeima ir neatkarīga. Attiecībā uz saeimas deputātiem saeimas algas tiek regulēti ar saeimas rullīti.:

Baiba Rivža, Saeimas deputāte, ZZS: "Esmu saeimas deputāte un atbilstoši tam man jāievēro likumdošana. Tas, ko varam darīt, konsolidēties ar pārējo sabiedrību, nevis palielināt, bet samazināt algas. Tādējādi savu artavu dotu, bet no likuma viedokļa – jārespektē satversme."

Valdība nesaprot radītos izņēmumus

Einars Repše, finanšu ministrs, JL: "Vienotā atalgojuma sistēmā bija jābūt tiem, ko valdība iesniegusi. Arī deputātiem. Tiklīdz no šīs sistēmas kaut ko izņem, tas mazāk izskatās pēc vienotā atlīdzības likuma. tas ir slikti, jo visu laiku bijis pieprasījums pēc vienotās sistēmas valsts pārvaldē."

Finanšu ministrs uzskata, ka valdības piedāvātā vienotā atalgojuma sistēma bijusi atbilstoša un vistaisnīgākā ekonomiskajai situācijai valstī. Turklāt likumprojektam, ko valdība virzījusi uz Saeimu, bijusi arī fiskālā ietekme.

Izmaiņas likumprojektā sabiedrībā varētu izraisīt pretrunas, uzskata politologs Filips Rajevskis. Viņaprāt vienotajā sistēmā vajadzētu iekļauties arī Saeimas deputātiem, taču viņi meklē dažādas atrunas, lai nenonāktu šajos rāmjos.

Filips Rajevskis: "Tas norāda vien uz to, ka ir vienlīdzīgie un ir vienlīdzīgāki par citiem. Es domāju deputāti paši varēja uzņemties atbildību un noteikt sev atalgojumu šīs sistēmas ietvaros."

Nekas jau nav vēl noticis, skaidro Leiškalns (TP)

Kārlis Leiškalns, Saeimas deputāts, TP: "Nedomāju, ka tas izraisīs pretrunas sabiedrībā. Pretrunas sabiedrībā izraisīs tas, ja neskatoties uz situāciju, Saeimas deputāti atalgojums sāks pieaugt, kad citām valsts nodarbināto kategorijām kritīsies. tad gan būs pretrunas."

Tikmēr eksperti uzskata, ka vienotās atalgojuma sistēmas jēga zūd, jo Saeimas deputāti likumprojekta rindas retina pēc sava izdevīguma. Tāpēc ir bažas, ka iecere par vienotu sistēmu atkal paliks tikai nodomu līmenī.

Uz augšu