Par to, ka mums būs ciparu televīzija, runā jau vairākus gadus. Rīgā pat paguva nobriest tā saucama digitālā afēra. Tādēļ ir vietā jautājums, cik ilgi vēl atlicis gaidīt liepājniekiem.
Mūsu dzīvokļiem strauji tuvojas ciparu televīzija
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Un to nesen uzdevām sabiedrības "Elektrons & K" direktoram Valērijam Kovaļam. Pašlaik šajā uzņēmumā norit jau trešā modernizācija. Attīstībai vispār jābūt nepārtrauktai, arī jaunās tehnoloģijas prasa tās paātrināšanu, un tomēr tiek nosprausti jau pavisam konkrēti uzdevumi. Šogad uzņēmums "Elektrons" pilsētas ielās izraka daudzus kilometrus garas tranšejas kabeļu ieguldīšanai.
Tā arī ir gatavošanās ciparu televīzijas ieviešanai. Starp citu, līdz tam būs panākts pavisam jauns kvalitātes līmenis internetā translējamos kanālos. Tiek ieguldīts optiskais kabelis kā starp atsevišķām mājām, tā arī starp pilsētas rajoniem. Ezerkrasts (E.Tisē iela) būs maģistrāli savienots ar "Laumas" rajonu, Tosmari un Karostu. Šī savienojuma kopgarums ir vairāk nekā desmit kilometru un bez kaut kādiem starpposmu pastiprinātājiem. Otru maģistrālo līniju būvē līdz Vītolu ielas masīvam un tālāk līdz televīzijas tornim.
Optiskā kabeļa trases prasīja ieviest agrāk neizmantotas tehnoloģijas, piemēram, lai kvalitatīvi savienotu stikla šķiedras galus, tika iegādāta un apgūta attiecīga aparatūra. Lai nebojātu asfalta segumu, ielu šķērsošanas darbi veikti, nerokot tranšejas. Dzelzceļa stacijas rajonā šādā veidā ieguldīja ap 100 m garu cauruļvadu sakaru vadiem. Šādus trases posmus ātri veido apakšuzņēmēju firma no Daugavpils.
Lieta, protams, neaprobežojas tikai ar kabeļiem vien. Ir paredzēts iegādāties arī jauno uztverošo un raidošo aparatūru. Pēc V.Kovaļa vārdiem, uzņēmumā izvērtēts, kādas no dažādu firmu piedāvātajām iekārtām būtu vispiemērotākās. Runa ir par 70–80 tūkstošiem latu. "Elektrona" tehnisko darbinieku grupa pabijusi Šauļos, lai apgūtu lietuviešu pieredzi, kuri šajā jomā ir nedaudz izvirzījušies priekšā. Pirms tam līdzīgi informatīvi braucieni bija uz Gdaņsku (Polija) un Rīgu.
Tagad laiks uzdot galveno jautājumu: kad tad ciparu televīzija reāli ienāks mūsu dzīvokļos? V.Kovaļs apliecina, ka tas notiks nākamgad. Precīzāk pagaidām pateikt grūti. Un tagad par visu pārējo, kas visvairāk interesē patērētājus. Lai varētu uztvert signālu ciparu variantā, televizoram ir jābūt apgādātam ar speciālu tjūneri. Pārdošanā tādi modei jau ir, taču vairumam abonentu vajadzēs šādus blokus vai nu iegādāties, vai īrēt no kabeļoperatora. Par cenām pagaidām ir pāragri runāt, bet visdrīzāk tās būs diapazonā – no un līdz. V.Kovaļs pat uzskata, ka, ņemot vērā ka uztveršana paliks arī analogajā variantā, sākumposmā jauninājums varētu būt aprobežots ar pieciem procentiem pašreizējo abonentu. Kāds, piemēram, atnāks ciemos tur, kur jau skatās digitālo variantu, arī gribēs to pašu un dosies uz kādu no pilsētu apkalpojošām firmām. Uzņēmums "Elektrons" apņemas apmierināt visus savus abonentus, sākot ar konsultācijām un beidzot ar atbilstošiem pieslēgumiem.
Vai visas firmas paliks konkurētspējīgas – tas vēl ir jautājums. Jo pašlaik pilsētā jau ir tādas mājas, kur savus tīklus ievilkušas pat piecas firmas! Bet drīzumā pienāks laiks, kad zem zemes vajadzēs veidot ne tikai maģistrāles, bet arī visus iekšējo kvartālu tīklus. Lai atbrīvotu namus no vadu tīmekļiem. Bet vai pietiks firmām, kuru klientu skaits nav liels, līdzekļu šādiem ieguldījumiem? Kas attiecas uz "Elektronu", tad tur, vecot pašreizējos darbus, neņēma pat kredītus. Turklāt vēl pastāvīgi palielinās abonentu skaits jaunajās mājās Rojas, Ganību un E.Tisē ielā. Bet visstraujāk palielinās pieprasījums internetam.
Ko mums dos ciparu televīzija? Pirmkārt, tā jau ir pilnīgi jauna attēla un skaņas kvalitāte, daudz vairāk uztveramo programmu, sev piemērotās valodas izvēle TV kanāliem, telegida izmantošana un citas priekšrocības.