Divriteņu ceļojums no Prāgas līdz Parīzei sasniedzis Franciju. Lēnām ar Jāni Šipkovu tuvojamies savam mērķim. Septītajā posmā, šķērsojot Vācijas/Francijas robežu, veicām 110,23 kilometrus garu distanci. Ceļā sastapām holandieti ar interesantu velo izstrādājumu, redzējām divu franču kautiņu un saņēmām uzaicinājumu uz Latvijas vēstniecību Francijā.
Septītā diena
Ceļojuma septīto dienu sākām no Eiropas turīgāko valstu senioru citadeles Baden-Baden. Izpētījuši potenciālo maršrutu uz Sarrebourg pilsētu Francijā, gatavojāmies, ka būs smagi, jo digitālās kartes sarēķināja visai nopietnu kāpumu gan dienas pirmajā pusē, gan Francijā. Turklāt vēl no Vācijas iepriekšējā dienā redzējām Francijas kalnu grēdas. Taču braucām bēdu nezinādami, ar vēju no mugurpuses.
Tuvojoties Francijas robežai, izbaudījām vēl Vācijas kalnu nobraucienus. Vienā no tiem spidometrs rādīja 77 km/h.
Jānis teica, ka viņš uz slēpēm pie 108 km/h juties drošāk. Savukārt man šāds ātrums patīk, dod adrenalīnu.
Sāksim virzīties uz Francijas robežu. @kreceris tagad ēd omleti. Te tiešām ir senioru meka. pic.twitter.com/ir8a5tKF3d— Janis Sipkovs (@energodata) April 22, 2016
Braucot pa idilliskiem Vācijas celiņiem, nonācām pie ilgi gaidītās Vācijas/Francijas robežas. Uz brīdi gan apmulsām, jo ceļa galā Reina bez tilta. Tiesa, mulsuma moments bija īss, līdz galvas pagriešanai par 90 grādiem. Tur krastā stāvēja kuģītis, kas pārceļ transportu, turklāt bez maksas. Vienlaikus tas spēj uzņemt aptuveni 10 automašīnas.
Labdien, Francija. Tagad ēdīsim tikai kruasānus, bagetes, kūkas un dzersim kafijas šotus. Priecīgi bez gala. pic.twitter.com/CoMW8vH2k3— Gatis Kreceris (@kreceris) April 22, 2016
Nonākot otrā krastā, uzņēmām foto pie Francijas zīmes. Tāda ir mūsu tradīcija. Mirkli vēlāk Jānis paziņoja, ka saņēmis elektronisko vēstuli no Latvijas vēstniecības Francijā, kurā seko līdzi mūsu braucienam.
Ja viss ritēs gludi, tad 28. aprīļa rīta pusē dosimies vizītē pie vēstnieka.
Pirmajā piekrastes krustojumā sastapām saulē stipri iedegušu onkuli, kurš izskatījās kā Ziemassvētku vecīša vasaras versija. Viņš ceļo ar telti, portatīvo virtuvi, mantas (alu, vīnu, drēbes) glabājot ratos. To svars esot 35 kilogrami, un dienā veic ap 50 kilometru.
Pēc mirkļa pieslēdzās vīrs no Nīderlandes. Viņa velosipēds ir iemontēts tādā kā kapsulā. Minot pedāļus, viņš gandrīz vai atrodas guļus pozā. Sacīja, ka komfortabls ātrums esot ap 35 km/h, bet maksimālo sasniedzis pa kalnu uz leju, kad traucies ar 83 km/h. Tāda tipa velosipēdi pasaulē esot 5000, un viņš bija ceļā uz šo divriteņu paveida salidojumu Manheimā.
Tālāk braucām gar garu kanālu sistēmu, kur blakus atradās «Pan-Europe» veloceliņš. Pa to veicām aptuveni 40 kilometrus vienā laidā.
Šāds izskatās franču velosipēds. Te visi staigā ar bagetēm padusē. Mēs arī. @Ridley_Bikes pic.twitter.com/fm0xuJmmBo— Janis Sipkovs (@energodata) April 22, 2016
Nolēmām apmesties Sarrebourg. Piebraucām pie informācijas centra, kam darba laiks bija beidzies, bet skatlogā ielikta karte ar pilsētas viesnīcām. Saņemto informāciju Jānis ievadīja navigācijā, un grasījāmies doties naktsmāju meklējumos, bet tad divi vīri netālu no mums sāka skaidrot attiecības, kas aizgāja līdz dūru vicināšanai.
Pa pāris sitieniem uzņēma katrs no viņiem. Karstgalvji atvadījās ar mēģinājumiem iespļaut sejā.
Kā jau gaidījām, Francijā reti kurš runā angliski. Arī hoteļu administratorēm angļu valoda ir problēma. Šādās reizēs jāliek lietā žestu valoda.
/nginx/o/2018/07/19/10921156t1h39f7.jpg)
