Radio dienas jautājums šodien bija: vai valdības iecere paaugstināt iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN) līdz 26% ir terminēta laikā? Proti, vai šāda likme būs dažus gadus vai arī robeža laikā nav nosprausta.
M.Zanders: Latvija turpina “izcelties” nodokļu politikā (64)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Lieta tā, ka pārskatot dažādu valstu valdību lēmumus attiecībā uz IIN (personal income tax) pēdējo mēnešu laikā, neredzēju, ka kāda šo nodokli paaugstinātu, vismaz ne tādā formā kā mūsu dzimtā.
Proti, IIN tiek paaugstināts Dienvidkorejā, bet – tā kā šajā valstī ir progresīvais IIN – likmes kāpums (līdz attiecīgi 35% un 33%) attieksies uz divām iedzīvotāju grupām ar lielākajiem ienākumiem (“Korea Times”, 01.11.2009.). Otrs gadījums – Horvātijā, bet arī tur faktiski ir runa par progresīvo IIN un šīs valsts Augstākā tiesa šonedēļ noteica, ka valdībai paaugstinātās likmes būs jāpazemina, kad ekonomiskā krīze būs beigusies (“Associated Press Newswires”, 17.11.2009.). Protams, “krīzes beigas” ir diezgan izplūdis jēdziens, un tomēr...
Citas valstis – arī ja runa ir tieši par IIN – rīkojas pretēji Latvijai. Somijas Nodokļu maksātāju asociācija šonedēļ priecīgi ziņoja, ka Somija nav vairs “rekordiste” Eiropā IIN likmju ziņā, jo valdības tās pazeminājusi (“UPI News Track”, 17.11.2009.). Vācijas valdība šomēnes apstiprināja, ka gatavo IIN likmju samazināšanu (“Dow Jones International News”, 05.11.2009.), savukārt Itālijas ministru kabinets ļaus IIN maksātājiem (iedzīvotājiem) savas nodokļu saistības par 2009.gadu kārtot ilgāk, pakāpeniskāk, un attiecīgi ir gatava tādēļ rēķināties ar 3,6 miljardu eiro mazākiem ienākumiem (“Dow Jones International News”, 12.11.2009.). Jo, kā aptver Itālijā, iedzīvotāju ienākumi samazinās, un, ja nevar likmes samazināt, tad vismaz var pagarināt nomaksas termiņus.
Slovākijā, kur nākamā gada budžets jau pieņemts, nolemts labāk dzīvot ar 5,5% budžeta deficītu, tomēr iedzīvotājiem ienākumu slogu nepalielināt (“Economist Intelligence Unit”, 09.11.2009.). Respektīvi, eiro zonas valsts Slovākija apzināti pārkāpj t.s. Māstrihtas kritērijus, tomēr iekšējo patēriņu cenšas nenožmiegt.
Var saprast valdību, kurai nākamā gada budžetā steidzīgi jāatrod papildus ieņēmumi 57,4 miljonu latu apmērā. Cik noprotams no finanšu ministra šodien teiktā IIN likmes paaugstināšana līdz 26% došot 31,8 miljonus latu (LETA, 19.11.2009.). Tomēr citu valstu pieredze liecina, ka šādas prognozes var izrādīties pārāk optimistiskas. Piemēram, cik saprotu, Igaunijā ar nodokļu iekasēšanu veicas labāk, tomēr arī tur pirms mēneša tika ziņots, ka iekasētie IIN apjomi ir par 21% mazāk nekā pirms gada (“Baltic Business Daily”, 08.11.2009.). Te jau vairs nav runa par cilvēku gribēšanu vai negribēšanu maksāt – ļaudīm ir mazāki ienākumi, un nedomāju, ka Latvijā ir citādi. Respektīvi, būs samocīts rezultāts: gan valdība reāli iekasēs mazāk kā plānots, gan cilvēku pirktspēja un attiecīgi ekonomika tiks gremdēta. Nemaz nerunājot par pelēkā sektora veicināšanu.
Ja nevar iztikt bez nodokļu paaugstināšanas, tad jauninājumiem jābūt netiešo, nevis tiešo nodokļu sadaļā.