Viena no visu laiku zināmākajām, ja vien ne vislabāk zināmā kuģošanas katastrofa, ir Titānika nogrimšana ledainajos Atlantijas okeāna ūdeņos naktī uz 1912.gada 15.aprīli.
Titānika grimšana reāla laika simulācijā
Kuģa būvnieku gandarījums un prieks par paveikto, kā arī ambīcijas visai pasaulei parādīt, cik ātri visvarenākais no kuģiem spēj šķērsot Atlantijas okeānu, uzskatāms par galveno traģēdijas cēloni. Šķērsojot Ziemeļatlantijas okeāna ledainos ūdeņus, turklāt naktī, iespēja uzskriet aisbergam ir visai liela un Titānika gadījumā tā piepildījās.
Sākotnēji gan panikas uz kuģa nebija, jo Titāniks tika uzskatīts par nenogremdējamu, taču, minūtēm ritot, kad zem ūdens līnijas esošās telpas sāka pildīt sāļš, stindzinošs šķidrums, un uz kuģa esošie cilvēki saprata, ka visiem vietas glābšanas laivās vietas nebūs, sākās panika.
Laika sprīdis starp kuģa sadursmi ar aisbergu un tā pazušanu okeāna dzelmē, pagāja apmēram divas ar pusi stundas. Vairāk nekā 1500 pasažieriem un apkalpes locekļiem tās bija pēdējās stundas viņu mūžā, bet izglābās tikai 705 cilvēki.
To, kā noritēja kuģa grimšana, var redzēt reālistiski veidotajā kinolentē Titāniks, taču vēl reālistiskāka ir reāla laika simulācija, kurā kuģa sadursme un lēnā grimšana atainota vairāk nekā 2 stundu un 40 minūšu garumā.