Kādas pēdas mūsu kultūrā 70 gados atstājis Dancis? Dancis kā ozols, kura saknes ir tautas dejā, stumbru veido trīs dižo horeogrāfu Sūnas, Žagatas un Spuras horeogrāfijas, bet zaros ir sazarojušas jauno horeogrāfu Dancim veidotās dejas? Noteikti kādam jāuzraksta Danča grāmata par slaveno vēsturi, jo slavas mirkļu šim deju ansamblim bijis ļoti daudz. Neapšaubāmi, ka visi slavas mirkļi, pagodinājumi un skatītāju sajūsma ir bijuši saistīti ar skatuves priekšnesumiem, ar spilgtu horeogrāfiju un spožu dejas personāžu raksturu atainojumu.

Par to, ko dejo Dancis, sabiedrībā nez kāpēc vienprātības nav. Tāpēc noskaidrosim, kas ir Dancis un ko Dancis dejo!

Kas ir Dancis?

Mūsu dejas mākslas pirmrindnieki, skatuviskās dejas karogneši un jaunrades laboratorija. Dancis nedaudz pieskaras arī tautas dejai, bet tā nav Danča pamatdarbība. Dancis dejo jaunradītas, pārsvarā izcilu horeogrāfu dejas. Dancī radušās lielākā daļa skatuviskās dejas «zelta fonda». Dancis visos laikos ir bijis solīti priekšā citām amatierdejas kopām. Tā ir šo cilvēku misija – būt priekšā jaunrades procesos. Ko tas nozīmē? Kopā ar horeogrāfu radīt jaunas dejas, radīt tādas koncertprogrammas, kuras atdarina citi, piedalīties festivālos un uzvarēt konkursos. Tas ir cienījams uzdevums, un tā ir arī ļoti saspringta gaisotne. Dejas māksla nemīl remdenos, un Dancis tāds nekad nav bijis. Aizrautība, studentisks nemiera gars un, es teiktu, pat izteikta spēja padarīt neiespējamo par iespējamu raksturojusi dančeniekus ilglaicīgi.

Ko dejo Dancis?

Vispirms paklausīsimies, ko jubilejas koncertā, sveicot dejotājus un vadītājus, par Danča dejas stilu teica svarīgas personas.

Tā ir «...tautas deja» – teica LU rektors. Hei, rektora kungs! Tavā augstskolā jau 35 gadus darbojas Dandari, kuri sekmīgi kopj tautas deju. Dancis nudien nav folkloras deju kopa.

Tā ir «...skatuviskā deja» - teica LNKC direktore. Paldies, direktores kundze! Jūsu vērtējums visprecīzāk raksturo pašreizējo dejas stilu.

Danča vadītājs Rolands Juraševskis LTV raidījumā «Nacionālie dārgumi» uz raidījuma vadītāja jautājumu, vai Dancis dejo tautas dejas, atbildēja, ka Dancis dejo latviešu skatuvisko deju.

Laiks arī ielāgot jebkuras dejas draugam, ka tautas deja nav skatuves deja un skatuves deja nav tautas deja. Ja nevar atcerēties, tad vienmēr var aiziet pie Universitātes dejotājiem un pajautāt. Viņi zina, ko viņi dejo.

Kāpēc tieši TDA Dancis?

TDA ir tautas kolektīva goda nosaukums, kuru no 1960. gada piešķīra koriem, teātriem, pūtēju orķestriem un deju kolektīviem par kvalitātēm, kas nebūt nebija saistītas ar tautas dziesmu, tautas deju, tautas mūziku vai citu folkloras žanru. No tā arī pārpratums, ka TDA Dancis dejo tautas dejas.

Protams, Dancis savas darbības pašā sākumā dejoja tikai tautas dejas un apdares. Arī mūsdienās Dancis iekļauj savā repertuārā tautas deju apdares. Pāris tādas redzējām arī šajos jubilejas koncertos.

Danča vadītāji jau no paša darbības sākuma apzināti veda studentus nevis pa tautas dejas celiņu, bet pievērsās jaunradei. Tā tapa latviešu skatuviskā deja. Dancis ir latviešu skatuviskās dejas vēstures radītājs, liecinieks un tālāknesējs. Danča koncertā nupat redzējām izcilas H. Sūnas, U. Žagatas, A. Spuras horeogrāfijas. Laikam folkloras «aizmiršana» bija XX gadsimta vidus iezīme. Tad nāca astoņdesmitie gadi un Atmoda, kad folklora atkal tika celta godā. Universitātē izveidojās deju folkloras kopa Dandari, kas jau 35 gadus dejo tautas dejas. Dancis palika uzticīgs skatuves dejai un paturēja goda nosaukumu – Tautas kolektīvs deju ansamblis Dancis jeb saīsināti TDA Dancis.

Vai jaunrades process bija tikai pozitīvs? Laikam jau nē, jo gan etnohoreologs Harijs Sūna, gan dejas skolotāja Milda Lasmane – abi bijušie Danča vadītāji ar laiku kritiski izturējās pret jaunrades procesu, kura rezultātā dejotāji novēršas no tautas dejas. Ak, šis skaistais vārds «jaunrade», izsaucās Milda Lasmane un skumji secināja, ka horeogrāfi gan rada jaunas dejas, bet aizmirst par tautas deju. Kā grāmatā par Mildu Lasmani raksta bijušais Danča dejotājs, žurnālists Eriks Tivums, mūža nogalē viņa bijusi ļoti sarūgtināta par to, ka deju kolektīvi gan cīnās par TDA goda nosaukumu, bet dejo tikai jaunrades, tā pametot novārtā tautas deju.

Paldies Dancim!

Paldies Dancim par ilggadīgu un sistemātisku latviešu skatuviskās dejas kopšanu! Jubilejas koncertā mūsdienu Dancis apliecināja, ka skatuviskā deja joprojām ir ansambļa darbības mērķis un misija. Pateicoties teicamam sabiedrisko attiecību darbam, vārdi Dancis, Juraševskis un latviešu skatuviskā deja šomēnes ir visbiežāk pieminētie.

Ministru prezidenta apsveikumos Danča jubilejā lasām tādus vārdus un izteicienus kā «plaša emociju gamma», «komandas darbs», «neatsverams ieguldījums un pieredze latviešu dejas mākslā», savukārt Valsts prezidenta apsveikumā ir teksts: «Man ir patiess prieks, ka jau 70 gadus ansambļa Dancis dejas stāsta par to, kas ir Latvija un latvieši, kāds ir mūsu pasaules redzējums.» Nobeigumā citēšu arī Danča vadītāja Rolanda Juraševska koncerta izskaņā teiktos vārdus: «Dancis bija, Dancis ir un Dancis būs!»

Ernests Spīčs

dančenieks (1973 – 1981)

Horeogrāfs Ernests Spīčs strādā zinātniskajā institūcijā Biznesa kompetences centrs, kur pēta jaunos Latvijas etnoproduktus un tradicionālo deju, kā arī vada Latviešu folkloras izrāžu ansambli. Dejas parādību kritikas Ernests publicē dejas žurnālā www.nacdejot.lv. 2015. gadā E.Spīčs ieguva prestižo Pasaules Folkloras federācijas I.G.F. apbalvojumu Folkloras Zelta Zvaigzne par nozīmīgu ieguldījumu folkloras veicināšanā starptautiskā un nacionālā līmenī.