Lai iekasētu to naudu par ārstēšanos, kuru nesamaksā liela daļa no bijušajiem slimniekiem, kas ārstējušies Liepājas Reģionālajā slimnīcā, iestādes jaunā valde ir ķērusies pie radikālas metodes – jau divus mēnešus notiek sadarbība ar firmu "Lindorff", kuras viens no darbības veidiem ir parādu piedzīšana.
Slimniekam mēnešiem ilgi jātaisnojas par neesošu parādu (2)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā atzīst slimnīcas valdes locekle finanšu jautājumos Liene Busele, rezultāts ir jau jūtams. Taču ir arī gadījumi, kas pacientam, kurš, izrakstoties no slimnīcas, godīgi samaksājis par ārstēšanos, vairāk nekā pusgadu nākas taisnoties, ka nav parādnieks, jo viņu vajā parāda piedzinēji.
Neesoša parāda dēļ tver pēc sirdszālēm
Pavisam nepatīkamā situācijā nonācis 72 gadus vecais Grobiņas pagasta iedzīvotājs Teodors Limors. Viņš šā gada janvārī nonāca terapijas nodaļā. Izrakstoties no slimnīcas, vīrietis par saņemtajiem ārstniecības pakalpojumiem samaksāja 45 latus. Un liels bija viņa pārsteigums, kad aprīlī saņēma vēstuli no slimnīcas, kurā bija atgādināts, ka vajadzētu samaksāt parādu – 45 latus. "Paldies Dievam, ka mēs bijām saglabājuši čeku par samaksāto naudas summu!" tagad saka sirmā vīra vedekla.
Viņa nākamajā dienā devās uz slimnīcu un nodaļas vecākajai māsai to uzrādīja. Tur pateica paldies, atvainojās par nepatīkamo starpgadījumu, un šķita, ka viss beidzies. Taču nekā! Tēva ārstēšanos ģimene jau gandrīz bija aizmirsusi, kad septembra sākumā bijušais slimnieks atkal saņēma vēstuli – šoreiz jau no parādu piedzinējiem. Tajā bija prasība samaksāt parādu un pavēstīts, ka pretējā gadījumā firma izmantos "visus likumiskos līdzekļus parāda piespiedu piedziņai". Turklāt nu jau bija jāmaksā ne vairs tikai 45 lati, bet vēl papildu 21,24 lati par parāda piedzīšanu. Kopā tie bija jau 66 lati un 24 santīmi.
Vecais vīrs, televīzijas raidījumos redzējis un arī avīzēs lasījis par parādu piedzinēju dažkārt visai drakoniskām metodēm sava darba veikšanā, tvēra pēc sirdszālēm. Bet vedekla atkal ķērās pie darba – šoreiz zvanīja parādu piedzinējiem. Tur, noklausoties viņas stāstu, lūdza pa faksu nosūtīt apmaksas čeku. Pēc tam firma sazināšoties ar slimnīcu, lai noskaidrotu, vai šī nauda patiešām samaksāta. "Tā ir mūsu laime, ka esam to čeku joprojām saglabājuši," vēlreiz sacīja vecā vīra vedekla, gan piebilstot, ka nav droša, ka nesekos vēl kādas darbības neesošā parāda piedzīšanā.
Slimnīcā apgalvo – katrs var kļūdīties!
Sazinoties ar firmu "Lindorff", uzzinājām, ka tikai 11.septembrī tur saņemta apstiprinoša atbilde no slimnīcas, ka Teodors Limors patiešām naudu par ārstēšanos samaksājis. Tāpēc vēlējāmies noskaidrot, kā varēja rasties šāds pārpratums, turklāt divreiz saistībā ar vienu un to pašu cilvēku. Kāpēc, ja vienreiz jau tika uzrādīts čeks, dokumentus par šo pacientu tomēr nosūtīja parādu piedzinējiem? Un, ko darīt cilvēkam, ja čeks par samaksāto naudu nav saglabāts?
Kā skaidroja L.Busele, viņasprāt, vismaz gadu vajadzētu saglabāt katru maksājuma dokumentu. "Turklāt čekus par ārstēšanos var iesniegt nodokļu atmaksai Valsts ieņēmumu dienestā, tāpēc tos nevajadzētu mest ārā," viņa sacīja. Taču piebilda: ja nu gadījumā situācijā, kādā nonāca šis pacients, čeks nebūtu saglabāts, ja pacients apgalvo, ka ir samaksājis, pastāv iespēja pie slimnīcas statistiķiem meklēt čeka kopiju. Skaidrojot, kāpēc tā nav sameklēta pirms slimnieks saņēma pirmo atgādinājumu par parādu, viņa sacīja, ka ikdienā neviens šos čekus otrreiz nepārskata, to dara tikai strīdus vai kādu problēmu gadījumos. "Acīmredzot kāds no mūsu darbiniekiem ir pieļāvis kādu kļūdu un tas var gadīties ikvienam cilvēkam," tā viņa skaidroja, kāpēc slimnieks nonācis parādnieku sarakstā. Taču īsti nespēja izskaidrot, kādēļ viņš tur palicis arī pēc tam, kad vedekla čeku nodaļā uzrādījusi. Acīmredzot vēl kāds darbinieks savu darbu neizdarīja līdz galam. "Informācija par to, ka šis cilvēks nav parādnieks, līdz statistiķiem, kas nosūta dokumentus parādu piedzinējiem, visticamāk, nebija nonākusi," viņa sacīja. Pirmie Latvijā izmanto parādu piedzinēju pakalpojumus
Ja atceramies, tad jau agrāk, kad slimnīcas galvenais ārsts bija Egils Freidenfelds, nesamaksāto parādu problēma slimnīcā bija samilzusi un tādēļ ārstniecības iestāde nesaņēma ievērojamas naudas summas. Jaunā slimnīcas vadība šīs vasaras vidū nolēma šo problēmu risināt radikāli, vienojoties par sadarbību ar firmu "Lindorff". Kā skaidroja L.Busele, tas ir loģisks solis, ja iestādes vadītāji redz, cik daudz naudas aiziet garām kasei. Viņa informēja, ka šī sadarbība jau pirmajā mēnesī ir devusi jūtamus rezultātus. Un ne tikai šī sadarbība. "Jau saņemot mūsu pašu slimnīcas atgādinājumu par to, ka parāds ir jāsamaksā, trešā daļa parādnieku to nekavējoties arī izdara," sacīja L.Busele. Jāuzsver, ka mūsu slimnīca pašlaik ir vienīgā visā Latvijā, kas izmanto parādu piedzinējfirmas palīdzību. Tāpēc, lai nenonāktu parādnieku skaitā, viņa cilvēkiem, kas zina, ka nespēs samaksāt par slimnīcā saņemtajiem pakalpojumiem, jau laikus ieteica vērsties pēc palīdzības pašvaldībā un Sociālajā centrā.