Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Vatikāns meklē dzīvības eksistenci ārpus Zemes

gnuckx cc0 FOTO: flickr Photostream

Četrsimt gadsimtus pēc Galileja ieslodzīšanas cietumā par izaicinājuma mešanu uzskatam, ka Zeme ir Visuma centrs, Vatikāns sasaucis ekspertus, lai pētītu dzīvības pastāvēšanas iespējas ārpus Zemes un tās nozīmi Katoļu baznīcai.

"Jautājumi par dzīvības izcelsmi un vai tā eksistē kaut kur citur Visumā ir ļoti derīgi un pelna nopietnu ievērību," teica astronoms un Vatikāna observatorijas direktors Hosē Gabriels Funess.

Jezuītu priesteris Funess otrdien ziņoja par rezultātiem, ko bija devusi piecu dienu konference, kurā pulcējās astronomi, fiziķi, biologi un citi speciālisti, lai apspriestu topošo astrobioloģijas virzienu, kas pētī dzīvības izcelsmi un tās eksistenci citviet izplatījumā.

Funess teica, ka ārpuszemes dzīvības eksistences iespēja izvirza "daudz filozofiska un teoloģiska rakstura jautājumu", taču piebilda, ka sanāksmē galvenā uzmanība tikusi veltīta zinātniskajai perspektīvai un tam, kā dažādas disciplīnas var izmantot šī jautājuma pētīšanā.

Arizonas universitātes astronomijas profesors Kriss Impijs uzskata, ka Vatikāns pamatoti sasaucis šādu sanāksmi.

"Gan zinātne, gan reliģija postulē dzīvību kā plašā un lielākoties neviesmīlīgā Visuma īpašu rezultātu," viņš teica otrdien sarīkotajā preses konferencē. "Pastāv bagātīgs vidusceļš dialogam starp astrobioloģijas praktiķiem un tiem, kuri cenšas izprast mūsu eksistences nozīmi bioloģiskajā visumā."

Trīsdesmit zinātnieki, arī katoļticībai nepiederošie, kas piedalījās konferencē no ASV, Francijas, Lielbritānijas, Šveices, Itālijas un Čīles, aicināja līdz ar citiem jautājumiem pētīt, "vai citās pasaulēs eksistē apzinīgas dzīvības formas".

Funess sagatavoja šo konferenci pirms gada, kad viņš izskatīja ārpuszemes dzīvības iespēju kādā intervijā, kas tika plaši atspoguļota Vatikāna laikrakstā "L''Osservatore Romano".

Romas Katoļu baznīcas viedokļi gadsimtu gaitā ir radikāli mainījušies, kopš 1600.gadā uz sārta kā ķeceris tika sadedzināts itāliešu filozofs Džordāno Bruno par pieņēmumu, ka arī citas pasaules varētu būt apdzīvotas.

Zinātnieki atklājuši simtiem planētu ārpus mūsu Saules sistēmas, arī 32 jaunas, par kurām nesen paziņoja Eiropas Visuma izpētes aģentūra. Impijs teica, ka dzīvība ārpus Zemes varētu tikt atklāta jau pēc dažiem gadiem.

"Ja bioloģija nepastāv tikai uz Zemes vien, vai dzīvība citur bioķīmiski atšķiras no mūsu versijas, vai mēs Visuma plašumos nodibināsim kontaktus ar saprātīgām būtnēm, tas dziļi ietekmēs mūsu paštēlu," viņš teica.

Šī nav pirmā reize, kad Vatikāns pēta jautājumu par dzīvības pastāvēšanu ārpus Zemes: 2005.gadā tā observatorija pulcēja vadošos pētniekus šajā jomā uz līdzīgām diskusijām.

Pagājušajā gadā sniegtajā intervijā Funess Vatikāna laikrakstam "L''Osservatore Romano" teica, ka ticība citplanētiešu, pat saprātīgu būtņu, eksistencei Visumā nav pretrunā ar ticību Dievam.

"Kā mēs varam izslēgt, ka dzīvība varētu būt attīstījusies arī citur?" intervijā jautāja Funess.

"Tāpat kā uz Zemes ir milzīgs daudzums būtņu, Dievs varēja radīt citas, pat saprātīgas būtnes. Tas nav pretrunā ar mūsu ticību, jo mēs nevaram ierobežot Dieva radošo brīvību."

Funess apgalvoja, ka gadījumā, ja tiks atklātas saprātīgas būtnes, arī tās tiks uzskatītas par "radības daļu".

Romas Katoļu baznīcas attiecības ar zinātni ir nogājušas garu ceļu kopš Galilejs 1633.gadā tika tiesāts kā ķeceris un piespiests atteikties no sava apgalvojuma, ka Zeme riņķo ap Sauli. Baznīcas mācība tolaik bija novietojusi Zemi Visuma centrā.

Mūsu dienās augstākie garīdznieki, arī Funess, atklāti apstiprina, ka tādas zinātniskās idejas kā Lielā sprādziena teorija pamatoti izskaidro Visuma radīšanu. Saskaņā ar šo teoriju Visums sākās pirms miljardiem gadu ar viena vienīga superblīva, visu matēriju saturoša punkta sprādzienu.

Šā gada sākumā Vatikāns sponsorēja arī konferenci par evolūciju, lai atzīmētu 150.gadadienu kopš Čārlza Darvina darba "Sugu izcelšanās" publicēšanas.

Šis pasākums aizvainoja tādu alternatīvo teoriju kā kreacionisma un "saprātīgā pirmsākuma" proponentus, kuri aiz sugu evolūcijas saskata kādu augstāku būtni, nevis nevadāmu dabiskās atlases procesu.

Tomēr šajā jautājumā pastāv domstarpības gan Katoļu baznīcā, gan citās reliģiskajās konfesijās, kurās daži aizstāv kreacionismu un "sprātīgo pirmsākumu", kas apgrūtinātu ārpuszemes dzīvības koncepcijas pieņemšanu.

Sadarbība ar zinātniekiem fundamentālu, reliģiju interesējošu jautājumu pētīšanā atbilst pāvesta Benedikta XVI mācībai, kurš padarījis ticības un saprāta attiecību nostiprināšanu par vienu no savas darbības galvenajiem aspektiem.

Pēdējie pāvesti centušies pārvarēt apsūdzības, ka baznīca esot naidīgi noskaņota pret zinātni. Šādu reputāciju tai radījusi Galileja lieta.

1992.gadā pāvests Jānis Pāvils II pasludināja, ka lēmums pret astronomu ir bijusi kļūda, ko izraisīja "traģiska savstarpēja nesaprašanās".

Pagājušajā mēnesī Vatikāna muzejs atklāja izstādi, atzīmējot 400.gadadienu kopš Galileja pirmajiem debesu novērojumiem.

Itālijas Nacionālā astrofizikas institūta prezidents Tomazo Makarko izstādes atklāšanā 13.oktobrī teica, ka astronomija dziļi ietekmējusi veidu, kādā mēs uztveram paši sevi.

"Astronomiskie novērojumi lika mums saprast, ka Zemei (un cilvēkam) nav privileģēta loma Visumā," viņš teica. "Es jautāju sev, kādus instrumentus mēs lietosim turpmākajos 400 gados, un jautāju, kādas izpratnes revolūcijas tie izraisīs, piemēram, atrisinās mūsu šķietamās kosmiskās vientulības noslēpumu."

Vatikāna observatorija cenšas arī nolīdzināt plaisu starp reliģiju un zinātni. Tās zinātnieki, kuri vienlaikus ir arī garīdznieki, veikuši lieliskus pētījumus, un šīs observatorijas meteorītu kolekcija tiek uzskatīta par vienu no labākajām pasaulē.

Pāvesta Leo XIII 1891.gadā dibinātā observatorija atrodas Kastelgandolfo pilsētā kalnos pie ezera ārpus Romas, un tur ir arī pāvesta vasaras rezidence. Tā veic pētījumus arī Arizonas universitātes observatorijā Taksonā.

Uz augšu
Back