Pašnāvības spoguļtēls - depresija (125)

Ievada vietā: Pēc statistikas datiem ap 95% no tiem, kas izdara pašnāvības, ir diagnosticēti garīgās veselības traucējumi. Sadalot šos 95% sīkāk – 80% gadījumu tiek diagnosticēta depresija, 10% – šizofrēnija, demence vai delīrijs – atlikušajos piecos procentos. Pašnāvības domas ir bieži sastopams depresijas simptoms, bieži apvienots ar apslēptas atriebības jūtām – ar agresīvu, naidīgu, neapzinātu motivāciju pret nozīmīgiem cilvēkiem.

Kā pazīt potenciālo pašnāvnieku, kā viņam palīdzēt un vai patiesi krīze mūs tur uz pašiznīcības sliekšņa, uz šiem un citiem jūsu iesūtītajiem jautājumiem TVNET atbildēja krīžu un psihoterapijas centra „Taka” psihoterapeite Inga Lubāne un Latvijas Psihoterapeitu biedrības valdes locekle psihoterapeite Elita Kreislere.

Cilvēkam, kā jebkurai būtnei ir šūpulī likts izdzīvošanas instinkts. Kas sagriežas mūsu prātos, kad sākam domāt par pašiznīcību?

Tad cēlonis ir kā upe, kas veidojas no vairākiem strautiem, tiem satekot kopā?

Psihoterapeitu praksē tiek lietos tāds termins kā “tuneļveida domāšana”. Cilvēks, kura domāšana ir veselīga, jebkurai problēmai redz vairākus risinājumus – izejas no problēmas atveras kā vēdeklis viņu acu priekša. Tomēr, cilvēks ar noslieci uz pašnāvību, vairs šos risinājumus neredz. Šai sajūtai ieilgstot, cilvēks sajūtas kā tunelī, kura gals redzams tumsā. Tad arī dzimst domas par vienīgo izeju – pašnāvību.”

Vislielākais pašnāvību procents saistīts tieši ar depresiju. Vai tā var skart ikvienu no mums?

I.L: “ Jā, teorētiski depresija var panākt ikvienu no mums. Sadzīves līmenī mēs depresiju saprotam kā stāvokli, ko raksturo ilgstoši nomākts garastāvoklis. Lai saprastu, vai jums vai kādam citam ir depresija, jāpadomā:

*vai nomāktību pavada arī bezcerības izjūta, *vai arvien mazāk gribas būt aktīvam gan fiziski, gan garīgi, *vai vēl gribas kādreiz gribas pievērsties dzīves patīkamajām pusēm, *vai pastāv grūtības koncentrēties, iedziļināties kaut kādās ar savām problēmām nesaistītās lietās... *vai nav mazinājušas radošās spējas. Tās ir būtiskas lietas, kam apkārtējiem ir jāpievērš uzmanība.”

I.L: „Cilvēks, kurš jau atrodas šajā tumšajā tunelī vai bedrē, pats bieži vien palīdzību vairs nemeklēs un arī, ja kāds to piedāvās, nepiekritīs, jo viņā nav nekādas ticības tam, ka ir kaut kas vēl līdzams, jo ir taču tikai viena izeja... Izveidojas tāds kā nolemtības aplis...”

Kāds tad ir ceļš, kas ved uz depresiju?

E.K: „To varētu izstāstīt ar tādu vizuālu līdzību. Cilvēkam ir sava reālā dzīve, ko varam salīdzināt ar kraujas vienu malu. Tomēr cilvēks šo savu reālo dzīvi īsti nepieņem, noliedz, uzskata, ka tas, kas notiek ar viņu ir netaisnība. Viņš vēlas citu. Taču viņš vēlas dzīvi mainīt nevis pa soļiem, veicot reālas darbības, bet tagad un uzreiz! Lūdzu, gribu tur to - kraujas otro pusi! Cilvēks vairs nevēlas dzīvot šajā kraujas pusē – bet alkst visu to, kas rodams otrā pusē. Un problēma sākas, jo šī vēlamā pasaule ir viņa paša radīta ilūziju pasaule! Savās domās cilvēks ir pārliecināts, ka šie sapņi un fantāzijas ir reāla iespēja viņam dzīvot jaunu skaistu dzīvi - tur mīt mīlestība, saticība, izglītība, veiksme, laime, veselība...

Un viņš aizvien vairāk un vairāk alkst nokļūt kraujas otrajā pusē?

Fakti:

*Depresija ir bieži sastopama un skar apmēram 121 miljonu cilvēku visā pasaulē. * Depresija ir galveno darba nespējas cēloņu vidū visā pasaulē. * Pasaulē tikai 25-50% pacientu lieto ārstu izrakstītās zāles depresijas ārstēšanai

Jau nākamajā rakstu sērijā "Kā atpazīt un palīdzēt pašnāvniekam?" runāsim konkrētāk par pašnāvības cēloņiem. Uzzināsim vai krīze kalpo par iemeslu pašnāvībām un kā atšķiras sieviešu un vīriešu pašnāvību motīvs!

Noderīgu informāciju meklē arī te: Psihoterapija.lv