Uz Purvīša balvu pretendēs arī Daiga Krūze, Ojārs Pētersons un Aija Zariņa

LETA
CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: LETA

Izvērtējot izstādes un mākslinieku darbus laika posmā no šā gada 1.janvāra līdz 31.martam, Purvīša balvas ekspertu darba grupa balvai šā gada pirmajā ceturksnī nominējusi trīs māksliniekus - Daigu Krūzi, Ojāru Pētersonu un Aiju Zariņu, informēja sabiedrisko attiecību speciāliste Dagne Dāboliņa.

Krūze balvai izvirzīta par personālizstādi «Ceļojums no bildes uz bildi», kas galerijā «Alma» bija skatāma no 18.marta līdz 15.aprīlim.

Lektore, kuratore un mākslas kritiķe Ieva Astahovska skaidroja, ka Krūzes izstāde nepārsteidz, bet iepriecina - jau pazīstamās emocionālās vaļsirdības un nesamākslotības dēļ, kas piemīt viņas darbiem. «Kaut kādā ziņā tie ir pat pārāk «skaisti» - virtuozie triepieni, dzidrās krāsas, to spilgtie kontrasti, ainava, kas it kā ir abstrakta, it kā risina noteiktu sižetu. Taču arī tas ir Krūzes trumpis - nepieskaņošanās rafinētajām receptēm mākslas «zaudētās nevainības» laikmetā, palikšana pašai pie sevis un formu jūtīguma, kurā joprojām viņai Latvijas mākslā ir maz konkurentu,» pauda žūrijas pārstāve.

Savukārt Pētersons Purvīša balvai izvirzīts par personālizstādi, kas galerijā «Alma» bija skatāma no 22.janvāra līdz 11.martam.

Jaunākajā personālizstādē Pētersonam ir izdevies daudz pateikt īpaši lakoniskā formā - profesors ir eleganti nodemonstrējis virkni piemēru neierobežota daudzuma un dziļuma domu kodēšanai kompaktā vizuālā darbā. Demonstrētie piemēri ideju pārvēršanai mākslas darbos, veltīti gan mākslas filozofijai, gan arī tehniskas dabas jautājumiem. Izstādē ar sev raksturīgu ironisku žestu Pētersons norāda uz klišejām kā laikmetīgās mākslas scēnā, tā arī citu klasiskā zelta griezuma lietotāju uztverē, informēja mākslas zinātniece Aiga Dzalbe.

Filozofijas doktors un Latvijas Mākslas akadēmijas asociētais profesors Jānis Taurens uzskata, ka Pētersona darbi ir nopietni, asprātīgi un vienkārši.

Purvīša balvai Zariņa izvirzīta par gleznu ciklu «Saules meita» izstādē «Tikums un netikums ir tikai krāsas», kas mākslas stacijā «Dubulti» norisinājās no 12.decembra līdz 14.februārim.

Mākslas zinātņu doktore un Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) 20.gadsimta 2.puses un 21.gadsimta kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas «Arsenāls» vadītāja Elita Ansone pauda, ka Zariņas piecu gleznu ciklā, kas veltīts Aspazijas agrīnajam darbam «Saules meita», izpaužas nerafinētu, tiešu un mērķtiecīgu izteiksmes līdzekļu kopums. Mitoloģija ir materiāls, ar ko Zariņa strādā jau kopš 20.gadsimta 80.gadu otrās puses.

Kopumā eksperti šajā periodā nominācijām izvirzīja sešus mākslas notikumus, tajā skaitā Lauras Prikules ekspozīciju-instalāciju «Ideju arhīvs» izstādē «Pazudis arhīvā», kas bija skatāma «Rīgas mākslas telpā», Gintu Gabrānu par personālizstādi «Mutant selection» («Mutantu izlase») Klaipēdas kultūras komunikācijas centrā Lietuvā un Ievu Balodi par izstādi «Neredzamie attēli» Latvijas Laikmetīgās mākslas centra «Ofisa galerijā».

No 2014.gada 8.decembra līdz šā gada decembrim Purvīša balvas ekspertu darba grupā darbojas Mākslas zinātņu doktore un LNMM 20.gadsimta 2.puses un 21.gadsimta kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas «Arsenāls» vadītāja Elita Ansone, mākslas zinātniece un kuratore Inga Šteimane, mākslas kritiķis Vilnis Vējš, filozofijas doktors, Latvijas Mākslas akadēmijas asociētais profesors Jānis Taurens, mākslas zinātniece Aiga Dzalbe, mākslas zinātniece, LNMM Krājuma darba vadītāja Daina Auziņa un lektore, kuratore un mākslas kritiķe Ieva Astahovska.

Kā ziņots, Purvīša balvai 2015.gada pirmajā ceturksnī nominēts Krišs Salmanis, Ernests Kļaviņš, Liene Mackus un Artūrs Arnis, bet otrajā ceturksnī nominēti Atis Jākobsons, Anda Lāce, Kriša Salmaņa, Annas Salmanes un Kristapa Pētersona kopdarbs, savukārt trešajā ceturksnī nominēti mākslinieki Voldemārs Johansons, Gints Gabrāns un Ieva Epnere.

Purvīša balvai 2015.gada ceturtajā ceturksnī nominēti mākslinieki Arturs Bērziņš, Maija Kurševa un Krista Dzudzilo.

Purvīša balva dibināta 2008.gada sākumā un tiek pasniegta reizi divos gados. Pirmo Purvīša balvu 2009.gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu «Solitude». Par otrās Purvīša balvas laureātu 2011.gadā kļuva mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi «Varbūt». Trešo Purvīša balvu 2013.gada februārī ieguva Andris Eglītis par personālizstādi «Zemes darbi», bet ceturtā Purvīša balva 2015.gadā tika pasniegta Miķelim Fišeram par personālizstādi «Netaisnība».

Nākamā Purvīša balva tiks pasniegta 2017.gada februārī.

Purvīša balvas konkursu vizuālajā mākslā organizē LNMM sadarbībā ar muzeja patronu SIA «Alfor».

KomentāriCopyDraugiem X Whatsapp

Nepalaid garām!

Uz augšu