Saeimas Juridiskās komisijas sēdē otrdien raisījās karstas diskusijas par Krimināllikuma grozījumos paredzēto, ka tiks kriminalizēta valsts noslēpuma nelikumīga tieša iegūšana, kas nebūs veikta spiegošanas nolūkā.
Saeimā spraigas diskusijas par Krimināllikuma grozījumu iespējamo izmantošanu pret žurnālistiem
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Minētā norma raisījusi bažas par tās iespējamo izmantošanu pret žurnālistiem vai trauksmes cēlājiem.
Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) pārstāvis žurnālists Ivo Leitāns norādīja, ka
aiz bažām par šīs normas piemērošanu var veidoties «stindzinošais efekts», kas var likt žurnālistiem atturēties no savas profesionālās darbības.
Attiecīgā norma varētu ļaut pret žurnālistu sākt kriminālprocesu un veikt pratināšanu, tādējādi vēršoties arī pret preses pārstāvju avotu aizsardzību, norādīja LŽA pārstāvis.
Drošības policijas priekšnieka vietnieks Ints
Ulmanis gan uzsvēra, ka attiecīgā norma netiks izmantota pret žurnālistiem, jo viņus nevarēs sodīt par sava amata pienākumu veikšanu.
Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Kristīne Līce norādīja uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi, kura ņem vērā ne tikai likuma normas formulējumu, bet arī piemērošanu praksē. Viņa atzina, ka
var būt gadījumi, kad sabiedrības intereses par informācijas publiskošanu ir augstākas par valsts interesēm to paturēt noslēpumā.
Militārās izlūkošanas un drošības dienesta pārstāve pauda, ka norma netiks automātiski izmantota attiecībā uz visu informāciju, kas ir noslepenota. Tās piemērošanā tiks vērtēts, vai attiecīgā informācija atbilst valsts noslēpuma statusam. Tiesībsargs Juris J
ansons cita starpā norādīja, ka arī žurnālistiem ir atbildība par savu rīcību un ka attiecīgā norma neapdraudēs vārda brīvību.
Savukārt deputāts Andrejs Elksniņš (S) norādīja, ka šī norma ir vērsta pret žurnālistiem, un pauda pārsteigumu par tiesībsarga pozīciju. Vēlāk saistībā ar attiecīgo jautājumu raisījās polemika starp Jansonu un Elksniņu.
Deputāte Inga Bite (LRA) norādīja, ka pašai ir nācies strādāt ar valsts noslēpumu saturošiem materiāliem un dažkārt nav skaidrības, kāpēc attiecīgajai informācijai ir piešķirts valsts noslēpuma statuss. Tāpēc, ņemot vērā komisijas sēdē izskanējušo kritiku par normas atbilstību, Bite aicināja Tieslietu ministrijas atbildīgo darba grupu izstrādāt kvalitatīvāku normas redakciju.
Gan Bite, gan deputāts Andrejs Judins (V) šodien vērsa uzmanību faktam, ka vairākām grozījumu normām to izskatīšanas laikā atbildīgās institūcijas ir piedāvājušas dažādus grozījumu variantus. Judins norādīja, ka tas apliecina to, ka sākotnēji iesniegtie grozījumi nebija pilnībā kvalitatīvi izstrādāti.
Valsts prezidenta konstitucionālo tiesību padomnieks Jānis Pleps norādīja, ka Valsts prezidents šo normu tieši nav minējis savā vēstulē Saeimai, taču par valsts augstākās amatpersonas vēstulē minētajiem principiem savu viedokli jau ir paudusi Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās un tiesībsargs.
Komisija otrdien nolēma šī priekšlikuma izskatīšanu turpināt trešdien, 20.aprīlī.
Kā ziņots, Juridiskā komisija šodien atkārtoti noraidīja priekšlikumu rosināt Saeimai lemt par steidzamības atcelšanu pretrunīgi vērtētajiem grozījumiem Krimināllikumā.
Līdz ar to Valsts prezidentam Raimondam Vējonim nebūs tiesību šos grozījumus neizsludināt vai nodot tautas nobalsošanai. Vējoņa pārstāvji gan ir sekojuši likumprojekta izskatīšanai parlamentā un iebildumus par precizēto grozījumu redakciju nav pauduši.
Komisija šodien pēc diskusijām par attiecīgās normas piemērošanu atbalstīja priekšlikumu grozījumiem Krimināllikumā, kas cita starpā paredz sodu par neizpaužamu ziņu nelikumīgu vākšanu nolūkā nodot vai nodošanu ārvalstij vai ārvalsts organizācijai tieši vai ar citas personas starpniecību.
Komisija atbalstīja arī kriminālsoda noteikšanu par citu ziņu nelikumīgu vākšanu vai nodošanu ārvalsts izlūkdienestam tā uzdevumā tieši vai ar citas personas starpniecību.
Par minētajiem nodarījumiem atbalstīts noteikt sodu ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.