Pabriks nosūtījis vēstuli EP deputātiem, kas parakstījušies zem Mamikina vēstules par krievu skolu reformu

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks

FOTO: Zane Bitere / LETA

Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Artis Pabriks nosūtījis vēstuli virknei EP deputātu, kas parakstījuši EP deputātu Andreja Mamikina un Miroslava Mitrofanova (LKS) iniciēto vēstuli par atbalstu aicinājumam pārskatīt Latvijas lēmumus par krievu skolu reformu, aģentūru LETA informēja Pabrika palīdze Inga Tauriņa.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Mamikina un Mitrofanova vēstule par atbalstu aicinājumam pārskatīt lēmumus par krievu skolu reformu sākotnēji nebija sasniegusi nedz Valsts prezidentu Raimondu Vējoni, nedz Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS), nedz Saeimu, līdz ar to radās jautājumi, kas to parakstījuši.

Šonedēļ Mamikins sociālajā tīklā «Facebook» apgalvoja, ka 10.jūlijā vēstuli ar visu deputātu parakstu kopijām viņa un Mitrofanova palīgi iesnieguši Valsts kancelejā un Saeimā. Aģentūrai LETA Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces (VL-TB/LNNK) sabiedrisko attiecību padomniece Dace Balode apstiprināja, ka vēstule šoreiz saņemta. Tā nodota Prezidija sekretāra birojam, kas to tālāk nodevis Izglītības komisijai atbildes sniegšanai.

Arī Valsts kancelejā apstiprināja, ka vēstule ir saņemta, ar Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) rezolūciju nosūtīta Izglītības un zinātnes ministrijai izvērtēšanai un atbildes sniegšanai, par to informējot premjeru.

Vēstules pielikumā ietvertā informācija liecina, ka Mamikins un Mitrofanovs savākuši 113 deputātu atbalstu, ieskaitot abus deputātus. Vēstuli parakstījušo deputātu vidū ir EP deputāti no visām ES dalībvalstīm un visām politiskajām grupām. Vēstuli parakstījusi arī Igaunijas eiroparlamentāriete Jana Toma, kā arī divi Lietuvas EP deputāti. Visvairāk parakstītāju ir no Apvienotās kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālās grupas (GUE) - 25, kam seko Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa (Greens/EFA) - 22 un Sociālistu un Demokrātu politiskā grupa (S&D) - 16.

Pabriks vairākiem deputātiem nosūtījis vēstuli, atgādinot, ka krievu minoritātes statuss Latvijā ir krasi atšķirīgs no tradicionālajām minoritātēm Ungārijā, Slovākijā, Rumānijā, Polijā, Vācijā vai Īrijā. Liela daļa krieviski runājošā sabiedrības daļa nav tradicionālā minoritāte, bet gan 50 padomju okupācijas gadu rezultāts. Viņš norāda, ka Latvija arī turpmāk gan pamatskolās, gan vidusskolās nodrošinās nacionālajām minoritātēm iespēju mācīties savu valodu, literatūru un citus priekšmetus, kas saistīti ar viņu kultūru un vēsturi, minoritātes valodā.

Vēstuli deputāts nosūtījis deputātiem no ETP, kā arī abiem lietuviešu EP deputātiem, vienam Eiropas Konservatīvo un reformistu partiju grupas (ECR) deputātam un diviem S&D deputātiem, kas Pabrikam esot labi pazīstami.

Eiroparlamentārietis vēstulē paudis cerību, ka deputāti pārdomās savu pieņemto lēmumu par parakstīšanos zem Mamikina un Mitrofanova vēstules. Viņš eiroparlamentāriešiem arī skaidro, ka viņu parakstītā vēstule ir daļa no prokremliskās politiskās partijas priekšvēlēšanu kampaņas pirms gaidāmajām 13. Saeimas vēlēšanām.

LETA jau vēstīja, ka Mamikins iepriekš atteicās publicēt vēstuli parakstījušo EP deputātu vārdus, pamatojot šādu lēmumu ar to, ka jūt politisko pretinieku, proti, EP deputātu Pabrika un Ineses Vaideres (V), cīņu pret kolēģiem, kuri parakstījuši vēstuli. «Mēs saudzējam savus avotus, runājot žurnālistu valodā,» sacīja Mamikins, piebilstot, ka publicēšanas gadījumā vēstuli parakstījušos deputātus tūlīt sāktu aicināt savu parakstu atsaukt.

«Paskatīsimies pēc politiskās situācijas,» noteica eiroparlamentārietis, atbildot uz jautājumu, vai EP deputātu vārdi tiks publiskoti kaut kad vēlāk. Politiķis noliedza, ka savāktie paraksti nebūtu īsti un uzsvēra, ka «neblefo».

Mamikina un Mitrofanova prasībā pausta nostāja, ka krievi Latvijā ir viena no Eiropas Savienības (ES) tradicionālajām lingvistiskajām minoritātēm, un Latvijas valdībai esot jāciena un jāievēro viņu tiesības.

«Eiroparlamentārieši atgādina, ka ES līgumā rakstīts, ka ES balstās arī cieņā pret nacionālajām minoritātēm. Savukārt Vispārējā konvencijā par nacionālo minoritāšu aizsardzību, kuru Latvija ir ratificējusi, paredzēts, ka ievērojama pieprasījuma gadījumā mācībām ir jānotiek dzimtajā valodā. EP deputāti pasvītro, ka šāds pieprasījums no Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju puses pastāv,» norādīja Mamikins.

EP deputāti arī atgādinot, ka EP 2004.gada rezolūcijā, kura tika apstiprināta pirms Latvijas pievienošanās ES, EP uzsvēra nepieciešamību saglabāt ievērojamu mācību priekšmetu apjoma pasniegšanu un eksāmenus dzimtajā valodā, un šīs rekomendācijas ir aktuālas un saistošas joprojām, piebilda Mamikins.

«Ar katru EP deputātu, kurš pievienojās prasībai, mēs tikāmies, runājāmies un analizējām situāciju. Kolēģu rezumējums bija vienbalsīgs: «Kā kaut kas tāds var notikt vienā no ES valstīm?» Savus parakstus zem prasības ir atstājuši deputāti no visām 28 ES dalībvalstīm. Šī ir pirmā reize, kad tik ievērojams deputātu skaits tieši veidā vēršas pie Latvijas varas institūcijām. Uzskatu, ka Latvijas nacionālisma patiesā seja nav jāslēpj,» paziņoja politiķis.

Uz augšu