Ar necilvēcīgu apņēmību un milzīgu vērienu albums jau no pirmās minūtes dodas uz priekšu, iznicinot visu klusumu, kas tam bijis dots. Fuck Buttons būs grūti pārspēt pašiem sevi, jo viņu debijas albums, ar nosaukumu "Street Horrrsing" (), kas iznāca pagājušajā gadā, tika celts bez maz vai debesīs un ne velti. Tomēr arī šis albums negrib atpalikt un saņem tikai pozitīvus vērtējumus, kam es noteikti piekrītu, jo uzskatu, ka jaunais ieraksts ir spējis saglabāt oriģinalitāti, un kvalitātes latiņu, iespējams, pat nedaudz paceļ salīdzinot ar priekšgājēju. Ne velti "Pitchfork" acīs (ausīs) šis ieraksts ir vēl labāks, kā debijas plate.

Albumu ievada "Surf Solar", kas manā mazajā atomkara ilustrācijā izpaužas, kā pēdējās cilvēku izdvestās skaņas, jo šis ir vienīgais skaņdarbs albumā, kurā ir dzirdams vokāls. Varbūt ne vokāls klasiskajā izpratnē, bet tieši tāds vokāls, kāds būtu dzirdams laužu pilnā pilsēta, kad tai pāri pāršalcas Einšteina prātojumu gala rezultāts. Es gluži neteiktu, ka noise mūzikā valda īpaša jautrība, bet Fuck Buttons izdodas radīt skaņas un to kopumus, kas izraisa ļoti spilgtas apokaliptiskās sajūtas, kas perfekti izpaužas skaņdarbos "Rough Steez" un "Phantom Limb". Pirmais ir vienkārši drastisks trieciens jebkura cilvēka psihei, šis skaņu salikums atspoguļo cilvēces centienus sazināties izdzīvojušo starpā ar radio signāliem. It kā jau radio signālus dzirdēt nevar, bet ja varētu, tad tie skanētu tieši šādi. "Phantom Limb" savukārt ir ļaunuma iemiesojums, neviļus rodas sajūta, ka elles vārti ir pavērušies un velns ir izgājis zemes virsū, lai aplūkotu un tīksmotu par postažu. Un atlikušie skaņdarbi nodara ne mazāku postu manā jaukajā ilustrācijā, lieki piebilst, ka pēc šādas, stundu ilgas, terapijas sajūtas būs kā mazākajai būtnei zemes virsū, jo viss cilvēces ego vienkārši sabrūk zem šī vērienīgā albuma. Verdikts – mūzika 3. pasaules kara veterāniem Vērtējums – 8/10