Valsts darba inspekcijā pieaudzis sūdzību skaits par to, ka darba devējs darba algu neizmaksā laikus vai nemaksā nemaz. Par darba ņēmēju problēmām "Latgales Laiks" sarunājās ar Valsts darba inspekcijas Latgales reģionālās nodaļas vecāko inspektori juristi Daci Stivriņu.
Nav jātic solījumam, ka algu samaksās rīt (3)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Arvien vairāk cilvēku valsts darba inspekcijas inspektoriem stāsta, ka darba devējs, atlaižot viņus no darba, nav samaksājis algu vai ka darba devējs darba samaksu nav izmaksājis jau vairākus mēnešus.
Kā skaidro Dace Stivriņa, darbiniekam vispirms darba devējam ir jāiesniedz iesniegums par darba algas izmaksāšanu, un tikai tad, ja darba devējs neizpilda šo prasību, darbiniekam jānāk uz Valsts darba inspekcijas reģionālo nodaļu.
Aizbildinās ar krīzi
Tiem, kas algu nav saņēmuši vienu, divus, trīs mēnešus, pat pusgadu, D. Stivriņa atgādina, ka viņiem nav jātic solījumiem, ka algu samaksās rīt vai parīt. Darbiniekam jāuzstāj, ka darba alga jāsamaksā laikus, kā nosaka darba līgums. Darba likums darba devēja un darba ņēmēja attiecībās nepieļauj izņēmumus – alga jāizmaksā vienreiz vai divreiz mēnesī.
Šogad parādījusies jauna tendence darba devēju paskaidrojumos – viņi ļaunprātīgi aizbildinās ar krīzi, lai gan Valsts darba inspekcijas pārbaudes liecina, ka uzņēmums ir pelnošs, ka bankas kontos ienāk nauda un valstij tiek maksāti nodokļi. Peļņu grūtāk atklāt tajos uzņēmumos, kur ir dubultā grāmatvedība, piebilst D. Stivriņa, uzsvērdama, ka legāla darba alga un nodokļi vienlaikus nodrošina arī darbinieka sociālās garantijas. Ja darbinieks tiks atlaists no darba, viņš varēs saņemt bezdarbnieka pabalstu tikai tad, ja darba devējs būs par viņu maksājis nodokļus un maksājis darba algu legāli nevis aploksnē.
Darbiniekam ir grūti pierādīt savu taisnību arī tad, kad viņš strādājis nelegāli, bez darba līguma. Daži notic, ka darba devējs līgumu iedos pēc divām trim dienām, taču solījums netiek pildīts. Šogad pieaudzis arī šādu darbinieku sūdzību skaits, lai gan darbinieks paša vainas dēļ paliek bez laikus izmaksātās algas un nevar saņemt bezdarbnieka pabalstu.
Tā kā grūtajos ekonomiskajos apstākļos cilvēki pie darba turas kā pie salmiņa, tad Valsts darba inspekcija saņem mazāk sūdzību par sliktiem darba apstākļiem. Savukārt darba devēji iemācījušies darbiniekus atlaist pēc likuma vai pierunājot darbinieku, piemēram, darbinieks aiziet no darba pēc abu pušu vienošanās, bet tā darba devējs ekonomē uz atlaišanas pabalsta rēķina.
Samazinājies arī darba traumu skaits, taču pieauguši letālie gadījumi. D. Stivriņa novērojusi, ka, pieaugot ekonomiskām un finansiālām grūtībām, sabiedrībā pieaug arī stress, un bieži vien cilvēks, domājot par sadzīviskiem jautājumiem, zaudē koncentrēšanos darbā. Dažiem cilvēkiem šāda izklaidība pārvēršas traumā vai atnes nāvi.
Konsultē gan darba devējus, gan darba ņēmējus
Valsts darba inspekcijas inspektori, saņēmuši darbinieka vai darba devēja anonīmu vai telefonisku, vai rakstisku sūdzību, veic pārbaudi un aptaujā darbiniekus konkrētajā darba vietā, piemēram, vai ir noslēgti darba līgumi, kādi ir līgumā noteiktie darba attiecību nosacījumi, vai tiek veikta darbinieku uzskaite utt. Atrodot pārkāpumus, Valsts darba inspekcijas inspektori darba devējam liek rakstīt paskaidrojumu. Izvērtējot izdarīto pārkāpumu smagumu un apstākļus, kādos tas izdarīts, dažreiz pirmajā reizē darba devējam tiek izteikts rakstisks brīdinājums un izsniegts administratīvais akts - – rīkojums, ka līdz konkrētajam datumam jānovērš konstatētie pārkāpumi. Ja darba devējs ignorē šo brīdinājumu un izdoto administratīvo aktu – rīkojumu, tad saskaņā ar likumdošanu darba devējam var uzlikt piespiedu naudas sodu līdz 5000 latiem.
Šādu sodu var uzlikt arī tad, ja pārkāpums netiek novērst pēc tam, kad bija noteikta jau soda nauda. Kad darba devējs nenomaksā soda un piespiedu naudu, tad valsts darba inspekcija materiālus atdod tiesu izpildītājiem.
Ja darba devējs nenodrošina likumdošanai atbilstošus darba apstākļus, tad darba devējam pārkāpumu novēršanai var izdot administratīvo akturīkojumu ar konkrētiem norādījumiem darba vides uzlabošanā, piemēram, nodrošināt mikroklimatu. Tad darba devējam savu finansiālo iespēju robežās jācenšas novērst šie pārkāpumi. Piemēram, Daugavpils tirgū āra kioskos pārdevējiem var piedāvāt sildītājus, nodrošināt iespēju padzert siltu tēju u.c. Ja darba vietā vērojams cilvēka dzīvības apdraudējums, tad darba devējam piemēro soda naudu.
Daci Stivriņu atzīst, ka cilvēki arvien biežāk nāk uz Valsts darba inspekcijas reģionālām nodaļām, lai pajautātu, kā sastādīt darba līgumu vai kā pārtraukt darba attiecības, lai uzzinātu likumdošanas jaunumus: "Lai gan mums ir pieņemamās dienas, tomēr katru dienu kāds inspektors ir uz vietas un var atbildēt uz jebkuru cilvēku jautājumu. Pie mums nāk jauni un pieredzējuši cilvēki, pat pensionāri. Interneta lietotāji aktuālāko un likumus var uzzināt Valsts darba inspekcijas mājas lapā www.vdi.gov.lv. "
***
Uzziņai
VDI Latgales reģionālā nodaļa atrodas Saules ielā 38, Daugavpilī Valsts darba inspekcijas Latgales reģionālā nodaļa 2009. gada 9,5 mēnešos saņēmusi: 368 iesniegumus, no tiem 26 saistīti ar darba algām, pārējie skar darba likumdošanu, 28 iesniegumi tika atsaukti, bet 159 neapstiprinājās; 22 gadījumos noteikti naudas sodi; reģistrēti 79 nelaimes gadījumi, no tiem 53 vieglie, 16 smagie, 5 letālie, lpārējie tiek izmeklēti.