Būvgruži ir neefektīvas saimniekošanas piemērs, kas skar apkārtējo vidi

VVD ģenerāldirektore Inga Koļegova

FOTO: publicitātes

Kopš Valsts vides dienesta (VVD) rīcībā ir mobilā lietotne «Vides SOS», par vides piesārņošanu mums ziņo intensīvāk. Tas nebūt nenozīmē to, ka piesārņoto vietu skaits palielinās – sabiedrība kļūst atbildīgāka un modrāka, un tas mani priecē! Visbiežāk saņemam fotogrāfijas ar atkritumiem nomaļās vietās. Ziņojumu saturā redzamas būvgružu kaudzes, šīferis, nolietotas riepas un sadzīves elektropreces. Diemžēl piesārņojums vietām krājies gadiem, kļūstot par zemes īpašuma apgrūtinājumu.

Pārsvarā būvgruži, lielgabarīta atkritumi un elektropreces nonāk vidē «mazo remontdarbu» dēļ. Pēc tiem paliek salīdzinoši neliels atkritumu apjoms, kas neattaisno konteinera īri, bet par tīru vidi ir jāmaksā mums visiem.

Tāpat ne visos reģionos atkritumu apsaimniekotāji, ar kuriem pašvaldības noslēgušas līgumus, sniedz iespēju iedzīvotājiem īrēt konteinerus būvgružiem. Daļai apsaimniekotāju nav VVD atļaujas būvniecības atkritumu savākšanai un pārvadāšanai, bet organizēt būvgružu izvešanu caur firmu no tālāka reģiona ievērojami sadārdzina plānotos remonta izdevumus. Tāpēc busiņš brauc uz mežu...

Manuprāt, busiņu braukāšana ievērojami mazinātos, ja pašvaldībās notiktu arī sadzīvē radušos būvniecības atkritumu apsaimniekošanas organizēšana.

Tādējādi ikviens iedzīvotājs brīvi piekļūtu lielgabarīta un būvniecības atkritumu konteineriem.

Protams, būvgružu parādīšanos Latvijas dabā vairo arī nelegālie būvniecības atkritumu izvedēji. VVD ir runājis ar Ekonomikas ministriju. Jāpanāk, lai mums [VVD] būtu iespējams piekļūt jaunās būvniecības informācijas sistēmai un uzzināt datus par pašvaldībās izsniegtajām būvatļaujām. Kā arī būvvaldēm no VSIA «Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs» ir jāiegūst pielaide Būvniecībā radušos atkritumu pārvadājumu uzskaites sistēmai (BRAPUS). Šāda sadarbība starp valsts un pašvaldības institūcijām uzlabos sadarbību un veicinās nelikumīgo darbību izsekojamību.

Būvniecības atkritumu apjoms, kas ik gadu nonāk vidē, parāda, ka

mēs joprojām dzīvojam izšķērdīgi un neizmantojam atjaunojamos resursus pietiekoši efektīvi.

Būvgruži mūsu valstī ir neefektīvas saimniekošanas piemērs, kas skar apkārtējo vidi. Šis jautājums viennozīmīgi prasa uzlabojumus gan vides aizsardzības sistēmā, gan atkritumu apsaimniekošanas nozarē.

Uz augšu