Rīt valdības sēdē ministri skatīs Finanšu ministrijas sagatavoto Informatīvo ziņojumu „Par 2009.gada 3.ceturksnī paveiktajiem uzdevumiem Latvijas ekonomikas stabilizēšanas un izaugsmes atjaunošanas programmas ieviešanas rīcības plāna īstenošanā”. Izsakoties vienkāršāk, ministru kabinets vērtēs, ko tas padarījis pēdējo mēnešu laikā.
Caurskatot ziņojumu un tam pievienoto tabulu, pirmais secinājums ir – pašiem ministriem nepārprotami liekas, ka padarīts gana daudz. Ailītes glīti piepildās, ir par ko atskaitīties.
Spriežot pēc socioloģiskajām aptaujām, sabiedrības vairākums gan tā nedomā, tādēļ, lasot dokumentu, mēģināju saprast iemeslu šai “dzīvošanai divās pasaulēs”.
Iespējams, ka viens no iemesliem ir vājā koordinācija starp ministrijām, kuras rezultātā ir rosība, bet sabiedrība nejūt to taustāmo labumu. Piemērs. No vienas puses, Labklājības ministrija raportē par bezdarbnieku apmācību un, cik saprotams, ir apmierināta ar savu darbu. No otras puses, nedaudz izbrīna, ka Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija tikai līdz 20.novembrim būs „sagatavojusi informāciju par ārkārtas sociālās drošības tīkla stratēģijas pasākumu ieviešanu”. Ūja, vai tad skaidrībai par šo sociālās drošības tīklu jau nevajadzēja būt tagad? Vai jāsaprot, ka LM rosās savā nodabā, savukārt RAPLM sociālā drošības tīkla veidošanu analizē un koordinē ar citu “ātrumu”?
Otrs iemesls varētu būt tas, ka valsts pārvalde mazliet šauri uztver darāmo. Respektīvi, paveiktais tiek nomērīts kā tādas un tādas izmaiņas normatīvajos aktos, tādi un tādi ziņojumi. Protams, nevar veikt reformas un iedzīvotājiem vajadzīgus pasākumus, nesakārtojot juridisko pusi, tomēr rodas sajūta, ka pārvaldei liekas: galvenais ir sakārtot “papīrus” un tad process kaut kā notiks. Piemērs. Uzdevums 29.1.4. skan ļoti saprotami “palielināt izglītības efektivitāti un kvalitāti augstākajā izglītībā”. Nu, un ministrija ailītēs centīgi ieraksta, ka šī palielināšana notiek, jo, redz, pieņemti trīs rīkojumi par trīs medicīnas koledžu reorganizāciju un vēl viens tiek gatavots. Tas jau labi, ka tie rīkojumi pieņemti, bet “augstākās izglītības kvalitāte” ir plašāks uzdevums. Jebkurā gadījumā valdība nolēmusi šomēnes paveikt vairākus darbus, kas varētu būt interesanti ne tikai aizdevējiem un ministru darbiniekiem.
Piemēram, līdz mēneša beigām Finanšu un kapitāla tirgus komisija veiks “banku kreditēšanas prakses analīzi”. Varbūt tā ienesīs lielāku skaidrību diezgan neauglīgajā diskusijā (ja tā to var nosaukt), kad kredītņēmēji pārmet bankām neelastību, savukārt bankas apgalvo, ka dara, ko var. Mēneša beigās uzzināsim, vai tiks paaugstinātas valsts nodevas un maksas pakalpojumi – uzņēmējiem tas varētu būt svarīgi. Decembrī būs lielāka skaidrība arī par to, ko valsts gatavojas darīt ar Latvijas Hipotēku un zemes banku.
Atgriežoties pie valdības darba stila. Man šķiet, ka ministri ir pārāk ieciklējušies uz to darbu, prioritāšu kārtību, kādu viņiem sagatavo padotie. Arī birokrāti un viņu domāšanas veids ir vajadzīgs, tomēr tas nedrīkst dominēt. Nezinu, kā ministri var adekvātāk “turēt roku uz pulsa” – varbūt vairāk pasūtot labas socioloģiskās aptaujas. Varbūt vairāk kontaktējoties ar cilvēkiem. Jo šobrīd veidojas tāds apburtais loks: no vienas sēdes uz otru, laika nav, bet tikai tad ir jautājums, vai šajās sēdēs “izsēdētais” patiešām ir vajadzīgs tiem, kuru labā darbs it kā notiek.
Vairāk ŠEIT
