Helovīna svētki (353)

CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Ja pie jūsu namdurvīm šovakar klauvē sveši bērni, rāda trikus un dzied - nebrīnieties, Latvijā arvien populārāka kļūst Visu svēto dienas priekšvakara jeb Helovīna (Halloween) svinēšana.

Smaidiet!

Šovakar, kā katru gadu, no sestdienas uz svētdienu pasaulē tiks svinēti Helovīna svētki. Arī pie mums Latvijā veikalu skatlogos sāk parādīties izgrebtas ķirbju galvas, sveces un dažādi mošķi, izdekorēti tiek arī biroji (jāatzīstas, ka TVNET birojā valda mūžīgā vasara ar palmām un kaktusiem) un arī katra paša dzīvesvieta.

Helovīna svinēšana, protams, visvairāk iet pie sirds tieši bērniem. Tas ir pašsaprotami - kuram bērnam gan nepatīk uzvilkt kādu briesmoņa masku, vampīra zobus vai melnu apmetni un kārtīgi izdauzīties kādā bērnu ballītē vai īpašā Helovīna pasākumā.

Smaidiet! <i>(foto:flickr/Lorri37)</i>

Pasaulē, īpaši ASV, ierasts, ka bērni un jaunieši pārģērbjas jocīgās vai šausminošās maskās un apstaigā kaimiņus, nedaudz pabiedējot tos un pieprasot saldumus, riekstus vai citas uzkodas. Ja tas tiek liegts, apciemojamie tiek pamatīgi sabiedēti.

Esiet gatavi! Obligāti iepriekš sagatavojiet kādu ledeni vai, piemēram, zefīru (nu jā, tie man ļoti garšo, atzīstos) un nebrīnieties, ja kāds svešs bērns uz ielas jums tos pieprasīs. Smaidiet!

Helovīna pasākumi Latvijā

Latvijā pēdējos gados šo svētku atzīmēšana tradicionāli notiek ar dažādiem publiskiem pasākumiem - tematiskām ballītēm, šausmu filmu seansiem kino (tos piedāvā gan «Parex Plaza», gan «Cinamon») un pat Asinsdonoru centra rīkotu asins nodošanas akciju. Piemēram, šogad asinsdonoru dienā kinoteātrī «Parex Plaza» asinis ziedojis 161 cilvēks. Tiesa, gluži par velti tas netika darīts - donoram pēc asins nodošanas bija iespēja saņemt kino karti uz šaumu filmas «Zāģis VI» seansu.

Šo sestdien tematiski Helovīna pasākumi notiks arī vairākos Rīgas klubos. Tā, piemēram, smagās rokmūzikas klubā «Melnā piektdiena» (Brīvības iela 193c) līdz pašai rīta gaismai notiks notiks «Halloween» koncerts – karnevāls. Arī daudzi citi Rīgas un Latvijas krogi un naktsklubi centīsies organizēt dažādus «raganu un citu radību» saietus. Nosaukumi ir visdažādākie - «Halloween night party», «Naughty Haloween Party» u.tml.

Klusā daba (foto:flickr/Jesse757)"/>

Latvijas Dabas muzejs, piemēram, sestdien organizēs pasākumu visai ģimenei, proti, ģimenes dienu «Skelets un kauli», kas notiks muzeja zooloģijas un antropoloģijas ekspozīcijās, kur muzeja speciālisti stāstīs par cilvēku, primātu un dzīvnieku skeleta uzbūvi, galvaskausiem - ar ko tie atšķiras un kā tie ir pielāgojušies izdzīvošanai. Skeleti un galvaskausi tomēr arī pieder pie Helovīna svētku atribūtiem.

Helovīnu vakarā tiek rīkots arī «Zombie Shuffle», jeb «Zombie Walk». Šāda veida pasākumi, jeb pareizāk sakot, gājieni, ārvalstīs tiek rīkoti visai bieži, un nu arī pie mums Rīgā tiek rīkots šāda veida gājiens (vairāk informācijas.

Helovīna vēsture

Vēsturiski Helovīna svētki ir vieni no senākajiem svētkiem, kuru saknes sniedzas vairāku tūkstošu gadu senā pagātnē un kuri savā attīstībā ietekmējušies no daudzu tautu tradīcijām. Senos laikos tagadējo Lielbritānijas un Ziemeļfrancijas teritoriju apdzīvoja ķelti, kuri pielūdza dabu un dažādus dievus, no kuriem galvenais - Saules dievs - noteica gan cilvēku darba un atpūtas brīžus, gan zemes auglības un miega laiku. 1.novembrī, kas iezīmēja saules sezonas beigas un aukstā laika sākumu, svinēts Jaunais gads. Naktī uz 1.novembri druīdu priesteri svētozolu birzīs kūra augstus ugunskurus, bet no rīta izdalīja oglītes ļaudīm, lai nevienā mājā netrūktu siltuma un lai to sargātu no ļauniem gariem. Svētki svinēti trīs dienas, un ļaudis tērpās no lapām, zariem, salmiem, dzīvnieku ādām, kauliem un ragiem darinātās maskās.

Turpmākajos gadsimtos Helovīna svētkus spēcīgi ietekmēja kristīgā ticība. Lai izskaustu pagānu rituālus, baznīca 1.novembri pasludināja par saviem svētkiem - Visu svēto dienu. Tomēr kristietībai neizdevās izspiest vecos ieradumus un galu galā visi svētki saplūda vienkopus.

Helovīna ballīte 1832.gadā Īrijā
Helovīna ballīte 1832.gadā Īrijā Foto: publicitātes

Mūsdienās ASV bērni staigā no vienām durvīm pie otrām un prasa saldumus. Paraža uzplaukusi ASV un pirmo reizi aprakstīta pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados. Kādreiz Helovīna svētku sastāvdaļa ASV bija ietērpšanās dažādos kostīmos un ar to saistīts vandalisms, kas izpaudās kā privātīpašuma bojāšana, dzīvnieku un cilvēku savainošana. Vandalisma pamatā ir citi svētki, kurus sev līdzi atveda īru imigranti un kuri ir līdzīgi 1.aprīlim, kad drīkst izstrādāt dažādus jokus un mazas ēverģēlības, aizbildinoties, ka tās paveikuši elfi.

Aptuveni 1920.gadā nolemts, ka šādām postošām izdarībām jādara gals, un tas tika organizēts ar bērnu palīdzību. Bērnus sūtīja pie namsaimniekiem un veikalu īpašniekiem, kuri viņiem izsniedza saldumus un tā aizkavēja nemiernieku pulcēšanos. Tradīcija nonākusi arī līdz mūsdienām.

Visu svēto dienas priekšvakars ir pasākums, kurā ļaudis dalās ēdienā un dzērienā ar svešiniekiem.

Komentāri (353)CopyDraugiem X Whatsapp

Nepalaid garām!

Uz augšu