Kalnu Karabahā ceturtdien dzīvību zaudējis Azerbaidžānas karavīrs, kas ir pirmais upuris kopš pamiera spēkā stāšanās pirms aptuveni nedēļas, paziņojusi Baku. Armijas seržants tika nogalināts, «novēršot ienaidnieka nākamo provokāciju gar konfrontācijas līniju», paziņoja Azerbaidžānas Aizsardzības ministrija, ar ienaidnieku domājot Armēniju.
Šomēnes sadursmēs Kalnu Karabahā dzīvību zaudēja vismaz 110 cilvēki. Pagājušajā nedēļā Azerbaidžāna un starptautiski neatzītā Kalnu Karabahas armēņu republika ar Maskavas starpniecību vienojās par uguns pārtraukšanu, tomēr sadursmes, kaut daudz retāk, turpinās, un piektdien tika ziņots par diviem bojāgājušajiem.
Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir «de facto» neatkarīga armēņu republika.
Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekad nav kontrolējusi Kalnu Karabahu, tā armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju.
Azerbaidžāna, kuras aizsardzības budžets pārsniedz visa Armēnijas valsts budžeta apjomu, draudējusi zaudētās teritorijas atgūšanai izmantot spēku, ja sarunas nedos nekādus rezultātus. Savukārt Armēnija paudusi apņēmību uz jebkādām militārām akcijām reaģēt ar masīvu prettriecienu.
Vardarbības uzliesmojums Kalnu Karabahā raisījis bažas par plašāka konflikta izcelšanos, iesaistoties Krievijai un Turcijai.
Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs trešdien apmeklēja Stambulu, kur ar Turcijas kolēģi Redžepu Tajipu Erdoanu apsprieda situāciju Kalnu Karabahā.
Azerbaidžānas un Armēnijas konfliktā Krievija centusies sevi pozicionēt kā godīgu vidutāju, tomēr Maskavai ir tuvas militāras saites ar Armēniju, kur Gjumri atrodas krievu militārā bāze un kas ir saistīta ar Maskavu arī caur Kolektīvās drošības līguma organizāciju (CSTO), kuras sastāvā vairs nav Azerbaidžāna.
Tikmēr Turcijai ir militārā sadarbība ar Azerbaidžānu, 2010.gadā noslēgtajam līgumam paredzot, ka abas valstis izmantos visas iespējas militāra uzbrukuma gadījumā.
