Turpinot sekot notikumiem saistībā ar Ziemeļu koridora būvniecības ieceres apspriešanu, esmu nonācis pie vairākiem neskaidriem jautājumiem. Kad tika sākta diskusija par šo projektu, Dr. sc. ing. Ilgaitis Prūsis izteica pieņēmumu, ka projekta straujā virzīšana, iespējams, saistīta ar satiksmes ministra biznesa interesēm. Personīgi man bija un ir vienalga, kā interesēs projekts tiek sasteigts.
Jau sākumā bija aizdomas, ka Latvijai tik ļoti nozīmīga projekta straujā virzīšana ir politisks lēmums. Diemžēl jāatzīst, ka pēc visas epopejas ar sabiedriskajām apspriedēm tā arī izskatās.
Jau sabiedrisko apspriežu laikā tika vairākkārt uzdots, manuprāt, loģisks un pamatots jautājums. Kāpēc nav veikta praktiski nekāda projekta priekšizpēte? Lūk, trīs izstrādātie varianti, un viens no tiem būs! Uz šo jautājumu tika atbildēts, ka tāda ir vispārpieņemtā prakse. Lai nu tā būtu, tomēr nolēmām pakonsultēties ar speciālistu. Tādu atradām kādā lielā, ar šo projektu nesaistītā uzņēmumā, kas tieši saistīts ar ceļu plānošanu un izbūvi. Šis eksperts paskaidroja, ka nespēja pamatoti un pārliecinoši atbildēt uz jautājumiem par esošo un prognozējamo autotransporta plūsmu un intensitāti liecina, ka nav lietotas pat elementāras metodes, piemēram, autovadītāju aptaujas, lai noskaidrotu iedzīvotāju vēlmes. Publiskajās apspriedēs nepiedalījās pārstāvji no Satiksmes ministrijas (SM), kaut arī II un III piedāvātā alternatīva tika izstrādāta, pamatojoties uz SM piedāvātajiem variantiem. Turklāt ietekmes uz vidi novērtējums tiks veikts, aplūkojot tikai šo būvējamo objektu un tam piegulošo teritoriju. Ceļi taču stiepjas tālāk, un transporta plūsma, kas no tā izriet, ietekmē plašāku reģionu! Tātad ne SM, ne Rīgas domi neinteresē šo jautājumu pētīt un analizēt globālāk, kā tas, manuprāt, būtu jādara, ja raugāmies no Jūrmalas un Latvijas iedzīvotāju viedokļa.
Katram ir savi paņēmieni, kā sasniegt mērķus. Bet vai kādam valstī ir tiesības neievērot MK noteikumus? Domāju, ka ne. MK noteikumi Nr. 331 (pieņemti 2007. gada 22. maijā) „Paredzētās būves publiskās apspriešanas kārtība” precīzi nosaka, kādi materiāli un informācija ir jāsagatavo būvniecības ieceres ierosinātājam. Punktā 13.4. rakstīts - „aprakstu par būvniecības ieceres iespējamo ietekmi uz attiecīgās administratīvās teritorijas vai reģiona vidi, infrastruktūru, iedzīvotāju sadzīves apstākļiem un nekustamo īpašumu vērtību”. Nav jau tā, ka šāda apraksta vispār nebūtu, tikai tas diemžēl ir nepilnīgs. Tajā nav nekā par „iedzīvotāju sadzīves apstākļiem un nekustamo īpašumu vērtību”. Kas gan cits, ja ne šie divi visvairāk varētu interesēt iedzīvotājus?
Manuprāt, projekta virzītāji nav veikuši vairākus būtiskus pētījumus, līdz ar to bija pāragri organizēt publisko apspriedi, lai konsultētos ar iedzīvotājiem un uzklausītu to priekšlikumus. Protams, viņu atbilde uz šo varētu būt: „Šie jautājumi tiks risināti vēlākos projekta etapos.” No sākuma paprasa iedzīvotājiem, ko viņi domā par trīs strīpām kartē, pēc tam apkopo viedokļus un veic korekcijas, bet... Kungi, kā tad paliek ar MK noteikumiem? Protams, juristi atradīs, kā tos apiet, bet tieši tādēļ arī rakstu. Mums nav resursu, lai varētu noalgot labu ceļu būves, plānošanas speciālistu vai spēcīgu juristu. Pieļauju, ka katrs trešais, kurš lasa šo rakstu, tādu pazīst. Tāpēc aicinu visus, kuri jūtas pietiekami zinoši un vēlas palīdzēt, pieteikties mājaslapā www.tautvaldiba.lv. Tajā ir pieejamas anketas, kuras aizpildot jūs varat nākt klajā ar saviem priekšlikumiem un idejām, kā arī kļūt par ekspertu kādā no jomām. Biedrība „Tautvaldība” tiek veidota kā instruments, ar kura palīdzību iespējams padarīt efektīvāku saikni starp valsts pārvaldi un iedzīvotājiem.
Noslēgumā gribētu pateikties visiem tiem, kuri izteica savu atbalstu pēc iedzīvotāju iniciatīvas izstrādātajam alternatīvajam risinājumam.
Apņemamies sekot līdzi projekta virzībai, piedāvāt risinājumus, un tas ir arī vienīgais, ko šobrīd varam darīt, bet arī tas ir daudz!