Plūtons var atgūt savas tiesības tikt uzskatītam par Koipera joslas – no asteroīdiem un pundurplanētām sastāvošās Saules sistēmas perifērijas – lielāko objektu, vēsta News Scientist.
Plūtons var atgūt Koipera joslas lielākā objekta statusu (30)
Novembra sākumā trīs astronomu grupas, kas strādā ar teleskopiem Čīles Andos, veikušas jaunus Saules sistēmas tālāko objektu novērojumus, informē izdevums. Zinātnieki novērojuši pundurplanētu Erīdu, tās un arī pundurplanētu Makemakes un Haumeas atklāšana noveda pie tā, ka 2006. gadā Plūtonam tika atņemts planētas statuss, jo novērojumi liecināja, ka šo objektu diametrs ir lielāks vai salīdzināms ar Plūtona diametru.
Noteikt Saules sistēmas pundurplanētu izmērus ir ļoti sarežģīti, jo tās atrodas tālu no Zemes (Erīdas orbīta atrodas aptuveni 14 miljardu kilometru, bet Plūtona 7,4 miljardu kilometru attālumā no Saules), tāpēc zinātnieki izmanto netiešās metodes. Šajā gadījumā astronomi novēroja, kā Erīda aptumšo vienu no zvaigznēm. Zinātnieki šo procesu novēroja no dažādiem skatpunktiem, tāpēc varēja precīzi novērtēt izveidojušās ēnas izmērus un pēc tiem aprēķināt pundurplanētas diametru.
Atbilstoši jaunajiem datiem Erīdas diametrs «gandrīz droši» ir mazāks par 2340 kilometriem. Līdz šim, pamatojoties uz atšķirīgiem novērtējumiem, tika uzskatīts, ka tās diametrs ir robežās no 2600 līdz 2400 kilometriem. Plūtona diametrs ir 2400 kilometru.
Ja apstiprināsies jaunie dati, Plūtons atgūs Koipera joslas paša lielākā objekta statusu, tomēr Erīda paliks vismasīvākais debess ķermenis šajā kosmiskās telpas apgabalā. Patlaban astronomi nevar izskaidrot, kāpēc divi pēc diametra tik līdzīgi objekti ievērojami atšķiras masas ziņā – Plūtona masa līdzinās 0,0021 Zemes masai, savukārt Erīdas masa ir par aptuveni 25% lielāka.
Portāls www.pok.lv piebilst, ka Plūtons ir saņēmis arī citu mierinājuma balvu par planētas statusa zaudēšanu – 2008. gadā tika pieņemts lēmums, ka tas un citas pundurplanētas turpmāk tiks sauktas par plutoīdiem. Šādu lēmumu sanāksmē Norvēģijas galvaspilsētā Oslo pieņēma Starptautiskā Astronomiskā savienība (IAU) pēc divus gadus ilgām debatēm. Atbilstoši tās izstrādātajai definīcijai par plutoīdiem tiek saukti debess ķermeņi, kas riņķo ap Sauli orbītā aiz Neptūna, ir aptuveni sfēriskas formas un izstaro kaut mazliet gaismas.