Diabētiķis cukuru nedrīkst, bet saldumu gribas tik un tā – garšas daudzveidībai un arī ieraduma, psiholoģiskas labsajūtas dēļ. Košļājot stēvijas lapiņu, cenšos nesteigties ar spriedumiem, jo pirmajā brīdī man izslavētā "saldumpuķe" liekas specifiski rūgta. Taču šī sajūta izrādās pārmērīga salduma rezultāts – asociācijas atgādina, ka līdzīgi "rūgta" ir mutē iemesta saldinātāja tablete. Vēl pēc maza brīža salduma mutē ir daudz par daudz.
Ne tikai diabētiķiem
Stēviju Latvijā sākuši popularizēt jelgavnieki Māra un Vladislavs Rusoviči. Stādīšana ir vienkārša. Zariņu iesprauž zemē un virsū liek stikla burciņu. Kad uz tās sieniņām sāk veidoties rasa, burciņu var ņemt nost – augs ir iesakņojies un dzīvo. Var stādīt parastā zemē. Aug labi tāpat – galvenais nodrošināt siltu un saulainu vietu.
Stēviju iecienījuši ne tikai diabētiķi, bet arī draugi un atbalstītāji, kuri interesējas par iespēju dzīvot veselīgāk. Cukura vietā lietojot stēviju, kurā ir arī antioksidanti, izzūdot sāpes plecos, mazinoties nogurums. Stēvijas saldums pasargā organismu no papildu slodzes, kas rodas, ja nepieciešams šķelt cukuru. Pa laikam skan mediķu atgādinājumi, ka sāls un cukurs ir "baltā nāve", kuru lietošanu uzturā vajagot samazināt. Nevar vulgarizēt, ka cukura diabēts rodas no pārmērīgas cukura lietošanas, taču uzturam un dzīvesveidam ir nozīme - otrā tipa diabēts nereti veidojas cilvēkiem, kuri lieto treknu uzturu, ar mazkustīgu dzīvesveidu. Šādos gadījumos, ja laikus pieķerts paaugstināts cukura līmenis asinīs, tā mazināšanai pietiek ar korekcijām ēdienkartē un paradumos.
Atļauts nav, bet dara
Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) skaidro, ka steviolglikozīdu kā saldinātāju izmantošana Latvijā šobrīd nav atļauta, to noteic Ministru kabineta noteikumi par obligātajām nekaitīguma prasībām. "Latvijas tirgū izplatāmo pārtikas produktu sastāvā drīkst būt tikai šo noteikumu pielikumos minētās pārtikas piedevas. Steviolglikozīdu tur nav," skaidro PVD Pārtikas centra vecākā eksperte Diāna Birkenfelde.
Eiropas Stēvijas asociācija savā mājaslapā "Eustas.org" uzsver – šogad Eiropas pārtikas nekaitīguma iestāde ir sniegusi atzinumu, ka steviolglikozīdi, ko izmanto saldinātāju ražošanā, ir nekaitīgi lietošanai uzturā.
"Stēviju saturošus produktus var iegādāties internetā un no individuālajiem izplatītājiem. Tieši šo posmu kontrole un administratīvo sankciju piemērošana sagādā zināmas grūtības, jo likumdošanā šobrīd nav skaidri noteikti uzraudzības mehānismi un atbildība par šādām darbībām," atzīst PVD Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vadītāja Tatjana Marčenkova.
Pārbaude vajadzīga ikvienam
14.novembrī pasaulē atzīmēja Diabēta dienu, un līdz pat 2013.gadam kā šo dienu galvenā tēma noteikta izglītība un profilakse. Šogad izvēlēts moto "Sāksim kontrolēt diabētu tūlīt!" – vispirms tas nozīmē cukura līmeņa pārbaudi asinīs. Regulāri tam sekot vajadzētu riska grupām – pēc 40 gadu vecuma, smēķētājiem, mazkustīga dzīvesveida, liekā svara upuriem un ātro uzkodu cienītājiem, tiem, kuriem ģimenē kāds slimojis ar diabētu.
"Katram zināt savu cukura līmeni asinīs. Katram!" uzsver R. Maļinovska. Piecus gadus diabēts var perināties klusiņām, nedodot par sevi nekādas ziņas, jo organisms pats cenšas sadzīvot ar augsto cukura līmeni. Taču par briestošajām problēmām var liecināt pastiprināta slāpju sajūta, nogurums, grūti, lēni dzīstošas brūces, neskaidra redze.
Uzziņai:
"Saldumpuķei" stēvijai nedrīkst ļaut ziedēt – zariņu, uz kura veidojas ziedkopas, nogriež. Vienlaikus tas palīdz augam sakuplot.
Kaltēšanai var izmantot gan lapas, gan zarus un stumbru. Ērtības labad var samalt. Izmanto jebkura ēdiena vai dzēriena pagatavošanā, ko vēlas saldināt.
Sliņķi var iegādāties dažādus produktus, kuru ražošana izmanto stēviju – sākot no higiēnas produktiem, piemēram, zobu pastas, līdz šokolādei.
Stēvija neietekmē cukura līmeni asinīs, tās glikēmiskais indekss ir nulle. Tā nesatur ogļhidrātus un kalorijas.