Šodien valdība akceptēja nākamā gada valsts budžetu jau precīzākā izklāstā, un pirmkārt to raksturo samazinājums ministriju un citu iestāžu tēriņos.
M.Zanders: Budžets kā “Mazsalacas meteors” (15)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Protams, var diskutēt par samazinājumu samērību: piemēram, kāpēc Saeimai finansējums saruks tikai par 7%, savukārt citām iestādēm par 30 un 40%. Diskutējams ir arī šodien pieņemtais lēmums par nākamgad valsts iestādēs maksimāli pieļaujamo amata vietu skaitu – kas ir noteikto „ciparu” pamatā? Kāpēc, piemēram, Satiksmes ministrijā tieši 181 nevis 180, Tiesībsarga birojā – 39, nevis 35 amata vietas? Bet nu labi – par samazinājumu un t.s. strukturālo reformu mehānisko raksturu publiskajā telpā spriests un kritizēts gana.
Tātad valdība budžeta projektu apstiprinājusi un – taisnīgi vai ne tik taisnīgi – tas nozīmē darba vietu un algu samazinājumu, kas vairumam no šā samazinājuma skartajiem ir pamatīgs trieciens. Un te nu rodas jautājums saistībā ar finanšu ministra vairākkārt (arī šodien) pausto, ka apmēros līdzvērtīga budžeta konsolidācija notikšot arī 2011.gada budžetā. Tā sakot, ja jums šis “grieziens” liekas ļoti sāpīgs, būs vēl...
Te, protams, var iebilst, ka varbūt tomēr Repšes piesauktie vēl 500 miljoni budžetā 2010.gada nogalē nebūs jāatrod. Ko Latvija apņēmusies? Samazināt budžeta deficītu? Bet, lūdzu, – tā kā IKP turpinās samazināties, tad procentuāli mērīts deficīts latos būtu tā kā mazāks. Tātad “griežamā” summa varētu būt mazāka, tomēr jebkurā gadījumā samazinājumi būs. Attiecīgi vai nebūtu pareizāk, ja iestādēm palūgtu izstrādāt darbības plānu ne tikai 2010.gada, bet arī tālākā perspektīvā? Ja samazinājumi būs arī 2011.gadā, vai nevar gadīties tā, ka kāda no iestādēm vai funkcijām vienkārši vairs nespēj pastāvēt?
Nesaku, ka pareizāk ir cirst asti uzreiz, nevis pa gabalam – “pa gabalam ciršanas” gadījumā valsts iegūst gadu laika, lai saprastu, ko likt (ja vajag vispār) iznīkšanai nolemtās iestādes vai funkcijas vietā. Bet jebkurā gadījumā nav pareizi, ka nu ministri un ministriju augstākās amatpersonas atviegloti nopūšas pēc principa “līdz nākamā gada rudenim vēl jānodzīvo” un “tad jau redzēs”. Manuprāt, ekspertu grupai vajadzētu sākt jau tagad rēķināt, ko konkrētajām jomām nozīmē vēl viens (bet varbūt divi?) “cirpieni” vai nu par līdzvērtīgām summām kā 2010.gada budžeta projektā, vai nedaudz mazākām.
Otra rekomendācija saistās ar nākamgad plānoto budžeta ienākumu prognozi. Te, cik saprotams, ar valdību nesaistīto ekspertu vidē valda viedoklis, ka prognozes ir pārāk optimistiskas. Kaut vai tāpēc, ka ir objektīvi grūti izrēķināt, kā iedzīvotāju ienākumu kritums šogad pieņemto lēmumu rezultātā nākamgad ietekmēs patēriņu un attiecīgi uzņēmumu naudas plūsmas. Bet nu labi – kaut kādu prognozi budžeta projektam “uzlikt” vajadzēja. Cita lieta, ka vajadzētu arī laikus un valdības – parlamenta līmenī vienoties, kā rīkoties prognozes neizpildes gadījumā. Lai būtu skaidrība: ja prognoze neizpildās par x miljoniem, tad samazina tādus un tādus tēriņus vai palielina nodokļu slogu, ja neizpildās par y miljoniem, tad plāns ir tāds un tāds. Šādus plānus B un C utt. būtu pareizi izstrādāt jau šogad, jo bail iedomāties, kādas kaislības sāksies, ja izmaiņas 2010.gada budžetā būs nepieciešamas dažus mēnešus pirms Saeimas vēlēšanām.
Ja minētie (un noteikti arī citi) darbi netiks sākti, tad ar budžetu būs tāpat kā ar šodienas galveno sensāciju, “Mazsalacas meteoru”. Troksnis liels, kaislības varenas, bet galarezultātā jēga maza.
Vairāk ŠEIT