Intrigas un strīdi apvij Pasta bankas izveidi un iespējamo pasta nodaļu atdošanu alkohola tirgotājam MONO. Šonedēļ no amata tika gāzta Latvijas Pasta vadība. Pirms tam viena no valdes loceklēm Dita Danosa vērsās Drošības policijā – viņa bijušās Latvijas Pasta vadītājas Maigas Dzērvītes un Satiksmes ministrijas valsts sekretāra Nila Freivalda darbā saskata pretvalstiskas intereses
Danosa šo amatpersonu darbu raidījumam "Nekā personīga" sauc par kaitniecisku, mobingu saturošu un noteiktas intereses lobējošu.
Pagājušo ceturtdien par nodaļu likteni lēma pasta valde. Balsojumā notika negaidītais – par atbalstu MONO nobalsoja tikai Maiga Dzērvīte. Pārējās trīs valdes locekles atbalstīja pasta nodaļu veidošanu kopā ar mazajiem veikaliem un degvielas uzpildes stacijām. Šāds plāns nonāca uz galda Šleseram pietuvinātajam satiksmes ministrijas valsts sekretāram Nilam Freivaldam. Bet divu brīvdienu laikā viena valdes locekle Līga Antāne pēkšņi pārdomāja. Antāne esot pamanījusi lielas kļūdas aprēķinos. Kādas – viņa neatklāj. Antānes domu maiņa bija ļoti būtiska, jo mainīja visas valdes lēmumu par labu MONO. Freivalds pēc Latvijas Pasta valdes atlaišanas pats uz divām nedēļām devies atvaļinājumā. Neoficiāli izskanējis, ka ministrijā apsver iespēju pašu Freivaldu atbrīvot no amata. Ar atlaišanu valsts sekretāram esot arī piedraudēts, ja viņš atbalstīs sadarbību ar MONO. Satiksmes ministrs to gan ne apstiprina, ne noliedz.
Līgums, kas nonācis "Nekā personīga" rīcībā, atspēko Šlesera apgalvojumus, ka pasta nodaļu glābšanas plāns ir izdevīgs valstij. Dokumentā teikts – līgumu laužot, valsts MONO maksā vienu miljonu lielu soda naudu un kompensē visus ieguldījumus.
Arī akciju sadalījums 80% valstij un 20% MONO ir tikai līdz brīdim, kad uzņēmumam pēc ministru kabineta lēmuma nodod pasta nodaļas. Pēc tam svaru kausi uzņēmumā mainās par sliktu valstij, kurai paliek tikai 10 procenti, bet MONO rokās nonāk pilnīga kontrole.
Centrālo pasta ēku Stacijas laukumā Latvijas Pasts nojaucis par savu naudu
2006. gada sākumā Pasta centrālās ēkas Stacijas laukumā un zemes nomas konkursā pieteicās ar Šlesera vārdu saistītā firma Linstow AS, kas saimnieko blakus lielveikalā ORIGO. Pēc medijos izskanējušajām aizdomām, ka Šlesers lobē savu bijušo biznesa partneru intereses, Linstow no darījuma atkāpās. Uzvarēja SIA Attīstības aģentūra, kas tolaik piederēja Skonto būves šefam Guntim Rāvim. Publiski Pasta un ministrijas vadība lepojās, ka no darījuma saņēma 4 miljonus un iespēju katru mēnesi iekasēt 15 tūkstošu latu lielu nomas maksu.
Bet četrus miljonus Pasts nesaņēma. "Nekā personīga" kļuvis zināms, ka veco ēku Pastam bija jānojauc par savu naudu. Projekta izstrāde izmaksāja 65 tūkstošus latu, bet pati nojaukšana, pēc neoficiālām ziņām, gandrīz pusi no summas, ko Pasts saņēma par zemes nomu. Ēku nojauca Skonto būve, kuras šefs ir tas pats Guntis Rāvis, kam piederēja SIA Attīstības aģentūra. Tas nozīmē, ka Pasts no darījuma ieguva aptuveni 2 miljonus.
Skonto un arī bijusī Pasta vadītāja Maiga Dzērvīte precīzu nojaukšanas izmaksu summu neatklāj, jo tas esot komercnoslēpums. Ikmēneša nomas maksu pasts sāka saņemt tikai šā gada sākumā - trīs gadus pēc līguma noslēgšanas.
Pēc izvākšanās no Centrālās ēkas Pastam vajadzēja nomāt telpas citviet, jo jaunais komplekss lidostā vēl nebija pabeigts. Uz laiku darbiniekus izvietoja miljonāram Ivo Zonnem piederošās telpās biroju kompleksā Cēsu ielā.
Par 1600 kvadrātmetru nomu Pasts divu gadu laikā jau iztērējis lielāko daļu no naudas, ko ieguva no darījuma Centrālajā stacijā (1 087 955 Ls). Pirms gada mēneša nomas maksa tur bija 45 tūkstoši.
Pasts aprēķinājis, ka vienas vidējas lauku nodaļas darbam bez darbinieku algām mēnesī pietiek ar 1300 latiem. Tas nozīmē, ka par to naudu, ko pasts tērējis, īrējot Cēsu ielas biroja telpas, vienu mēnesi varētu strādāt 23 šādas pasta nodaļas.
