"No zobena saule lēca": īpaša dāvana latviešiem!

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

Latvijas dzimšanas dienas ietvaros ik gadu mēs varam baudīt dažādus apsveikumus, ziedu klēpjus, militārās parādes, uguņošanu, svētku koncertus... Tomēr šogad Latvijai un tās iedzīvotājiem tika dāvāta vēl kāda īpaša dāvana – vēl nebijis deju lielkoncerts, kura ritmos vienādi pukstēja 800 dejotāju sirdis!

Visa pamatā vienkāršība un gaišums

Iedomājoties jau vien 800 dejotājus no visas Latvijas, aizraujas elpa, prātā uzburot milzīgu pūli, kas spēs radīt milzīgu, ugunīgu šovu! Tomēr šoreiz tā nebūs. Lai gan deju zāli pierībinās dejotāju soļi un pieskandinās prieka vai kaujas saucieni, tas tomēr būs kas intīmāks mums visiem... Un ne velti, jo šoreiz stāsts ir par mums pašiem – par mūsu saknēm un tautas likteni. Par tevi, mani, mūsu vecākiem, vecvecākiem un visiem tiem, kas uz mums jau sen noraugās no aizsaules. Par mūsu kultūras veidotājiem un sargātājiem, kuru cilti šoreiz izdejo dejotāji no 18 Latvijas kolektīviem visās vecuma grupās.

Sirdi aizkustina skats, kā dejā vienojas visas paaudzes - no 3 līdz 75 gadu vecumam!

FOTO: Felicija Vērzemniece/TVNET

Viss, kas ir uz skatuves, ir vien paaugstinājumi grupas “Auļi” muzikālajam pavadījumam un korim "Gaudeamus”. Skatuviskā telpa ir gaiša, tāpat kā visu dejotāju tērpi darināti no lina, kas asociējas ar baltu tautas vienkāršību, tīrību un izturību.

FOTO: Felicija Vērzemniece/TVNET

Iespējams, arī tāpēc milzu skatuves dekorācijas un apgaismojuma ekstras tiek šoreiz atstātas aiz durvīm, jo visa uzmanība tiks veltīta galvenajiem varoņiem – dejotājiem. Šoreiz lieliski ir padomāts arī par visiem skatītājiem, neizšķirot labās vai sliktās vietas. Visas tribīnes ir veidotas amfiteātra formā un tālākā skatītāja sēdvieta no deju laukuma ir vien 12 metrus. Tā ka klātbūtnes efekts ir garantēts – katrs skatītājs izjutīs dejotāju prieku, sāpes, ilgas, mīlestību, kaisli... un vēl, un vēl...

Teikšu atklāti, visu izrādes laiku nepamet sajūta, ka esi starp dejotājiem, nevis vēro kādu augstāk stāvošu mākslu jaunāko skatuves tehnoloģiju iespējās.

Tehniski viss vienādi, emocionāli -  daudzkrāsaini!

Deju uzveduma sižetā tiek izšķirtas arī trīs galvenās lomas – meitene un divi brāļi, kuri cīnās par šīs meitenes sirdi un roku. Tomēr mīlas trijstūris ne brīdi neaizēno pārējos dejotājus, padarot tos par fonu. Tieši pretēji – brīžam šķiet, ka tieši šie pārējie dejotāji paspilgtina stāsta it kā galvenos varoņus. Vērojot visu dejas izrādi, apbrīnojami šķiet, cik gan ļoti dzīvo līdzi katra dejotāja seja.

Un, lai gan visiem dejotājiem tobrīd lecams ir viens solis vai veicams grieziens, – katrs to izdara personiski.

Tehniski viss ir vienādi – bet emocionāli dažādi...

Tas piešķir brīnišķīgu dejas piedzīvojumu. Pa īstam, tā sakot, un no sirds!

FOTO: Felicija Vērzemniece/TVNET

Cauri gadskārtu laika ritenim

Deju koncertā tiek izdejoti gan visi gadalaiki, gan latviešu svarīgākie godi. Skatītājs var dzīvot līdzi pavasara plaukumam un vieglumam, vasaras karstumam un kaislei, rudens pilnbriedam un pārticībai, kā arī ziemas klusumam un nosvērtībai. Tāpat dejotāji aizvilina maģiskajā Jāņu naktī, kur īpaši jutekliski un skaisti tiks meklēts papardes zieds.

FOTO: Felicija Vērzemniece/TVNET

Varam baudīt rudens ražas prieku un bagātību, kā arī izjust tā laika kāzu tradīciju burvību! Tāpat atnāk arī skumjais veļu laiks un klusie ziemas saulgrieži. Cauri gadskārtām un saulgriežiem dejotāji izdej arī citas būtiskas un sadzīviskas to laiku ainas.

 Karš kā neizbēgams liktenis visiem

Tomēr šā laika rituma spēcīgs epicentrs izrādē ir kara tēma. Tiklīdz uzveduma sižetā labais un harmoniskais sasniedz kulmināciju, ir novākta raža un tiek svinētas kāzas, pa vidu iejaucas kara pieteikums, liekot sekot visiem jaunekļiem un gados stiprajiem ģimenes tēviem. Ir aizgājēji un palicēji, ko spēcīgi varam just karstajā “atvadu dejā”.

FOTO: Felicija Vērzemniece/TVNET

Karstajā tāpēc, ka tā ir pirmā un varbūt vienīgā... Ar ziņkārību tiek gaidīts kaujas attainojums dejā, kam, šķiet jābūt izrādes kulminācijai, tomēr te viss notiek pavisam neierasti...

Masveida kaujas vietā, kur vajadzētu nāvei ar izkapti pļaut kritušos, viss noris mierīgi un saprotami. Dejas zālē parādās nāvītes, kuras nesteidzoties izvēlas savus sekotājus.

Skatītājam tas top skaidrs, redzot purpursarkano lenti, kas tiek apsieta šķēpam. Šajā uzvedumā karš nenoris vardarbīgi, drīzāk tas ir kā neietekmējams liktenis, kuram tev ir jāpakļaujas. Ieraugot savam šķēpam apsietu lenti, kareivis noliek savu šķēpu un viegli aizslīd no kara lauka. Nākamā loma ir palicējiem – meitām, kuras sagaida un kuras nesagaida mīļotos. Īpaši interesanti tiek dejā attēlots veļu galda klājums ar vairāku metru garu galdautu un smeldzīgā deja jaunajām sievām ar veļiem – nesagaidītajiem vīriem...

FOTO: Felicija Vērzemniece/TVNET

Tomēr dzīve turpinās – un nāk nākamā paaudze! Laimes mātei pilna istabiņa bērnu šūpulīšu, kuri aizkustinoši imitēti kā no debesīm nākošas auklas, kurās sēž mazi bērniņi. Epicentrā stāv Laima, kas lēni šūpina baltu cilts nākamo paaudzi.... Dejas lieluzvedums arī tiek noslēgts ar sākuma deju – kā tāds gadskārtu likteņa aplis. Tāds pats, kurā esam katrs no mums!

***

Ja jāsaka atklāti, mani šis uzvedums ļoti aizkustināja, to pašu var teikt arī par skatītājiem, kuri pēc koncerta ģenerālmēģinājuma aplaudējot cēlās kājās. Grūti spriest, vai tas tāpēc, ka ir valsts svētku laiks, kad atceramies senčus un īpaši domājam par savas zemītes likteni un spēku,

vai arī šobrīd ir brīdis, kad mūsu tauta īpaši ir noilgojusies pēc kā balta, nevainojama, tieša, sirsnīga un harmoniska...

FOTO: Felicija Vērzemniece/TVNET

Paldies izrādes veidotājiem par šo dāvanu, bet tiem, kuri vēl šaubās, vai apmeklēt izrādi, to noteikti iesaku, jo tik aizraujošu un aizkustinošu mūsu kultūras mantojuma atainojumu reti kad izdodas redzēt...

Izrādi “No zobena saule lēca” veido pieredzējusi radošā komanda – režisors Uģis Brikmanis, horeogrāfs Agris Daņiļevičs, bungu un dūdu mūzikas grupa “Auļi”. Scenogrāfs Aigars Ozoliņš un muzikālās daļas vadītāja Ilze Grunte. Solisti Ivars Cinkuss, etnomūziķe Zane Šmite un citi. Izrādes muzikālo noformējumu kuplina vīru koris “Gaudeamus”.

Uzvedumā piedalās 18 dažādu paaudžu tautas deju kolektīvi no visas Latvijas – TDA “Rotaļa” , TDA “Vektors”, TDA “Ieviņa”, TDA “Zelta sietiņš”, TDA “Katvari”, TDA “Lielupe”, Siguldas Valsts ģimnāzijas jauniešu deju kolektīvs “Vizbulīte”, Rīgas Franču liceja skolēnu deju kolektīvs “Auseklītis”, Līgatnes deju kolektīvs “Zeperi”, Umurgas pamatskolas skolēnu deju kolektīvs “Varavīksne”, Limbažu bērnu un jauniešu centra deju kolektīvs “Varavīksne”, VEF kultūras pils vidējās paaudzes kolektīvs “Vecsietiņš”, Smiltenes bērnu deju kolektīvs “Dadzīši”, Dobeles kultūras nama tautas deju kolektīvi “Drellīši”, “Drīziņš”, “Dzīpars”, Liepupes vidusskolas deju kolektīvs “Liepupīte”, Liepupes vidējās paaudzes deju kolektīvs “Ulubele” un Agra Daņiļeviča deju studija un grupa “Dzirnas”.

Vairāk par dejas izrādi - www.nozobena.lv .

Kopumā Ķīpsalas hallē būs četras dejas izrādes: 18. un 19. novembrī plkst. 19.00, 20. novembrī plkst. 15.00 un 19.00.

Biļetes var iegādāties Biļešu Paradīzes kasēs visā Latvijā un internetā www.bilesuparadize.lv .

Uz augšu