Eiropas Savienībā pērn katru dienu autoavārijās vidēji gāja bojā 71 cilvēks, bet gadā - 26 000. Latvija ar 94 bojāgājušajiem uz vienu miljonu iedzīvotāju šajā melnajā sarakstā ieņem trešo sliktāko pozīciju – vēl vairāk cilvēku avārijās zaudē dzīvību tikai Rumānijā un Bulgārijā. Avārijas notiek arī tāpēc, ka vadītāji runā pa mobilo telefonu vai sēžas pie stūres reibumā, tomēr galvenās cerības situācijas uzlabojumā liktas tieši uz fotoradariem, otrdien vēstīja LTV «Panorāma».
Par iespējām uzlabot situāciju otrdien, 12.aprīlī, spriests Ceļu satiksmes drošības padomes kārtējā sēdē – tajā ziņojumus par pagājušo gadu uz Latvijas ceļiem uzklausīja bez garām diskusijām.
Lai arī statistika par ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušajiem Latviju ierindo Eiropas Savienības lejasgalā, datus var traktēt dažādi. Salīdzinājumā ar 2014.gadu, kad Latvijā uz vienu miljonu iedzīvotāju bija visvairāk ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo visā Eiropas Savienībā, pērn situācija, lai arī slikta, tomēr uzlabojusies par 11%. To uzsver arī Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD), noraidot kritiku par pārāk pasīvu darbību situācijas uzlabošanā.
CSDD valdes priekšsēdētājs Andris Lukstiņš uzsvēra, ka samazināt avārijās bojāgājušo skaitu par 60% desmit gadu laikā nebija izdevies nevienai valstij, «tas skaitlis ir milzīgs, mēs bijām pirmajā vietā bojāgājušo skaita samazinājuma ziņā visā Eiropā».
«Tagad jau atkal virzāmies uz priekšu, jo situācija, ar ko mēs sākām, bija ļoti bēdīga, bet tagad mēs ejam uz priekšu, un tam vajag lielu naudu,» atzina Lukstiņš.
Valsts policija situācijas nopietnību atzīst, to saistot ar pārlieku lēno fotoradaru ieviešanu.
Policija uzsver – ceļu posmos, kur uzstādīti jau esošie 16 radari, negadījumi ar bojāgājušajiem vairs nenotiek.
Avārijas notiek gan arī tāpēc, ka vadītāji runā pa mobilo telefonu vai sēžas pie stūres reibumā, tomēr galvenās cerības situācijas uzlabojumā liktas tieši uz fotoradariem.
Šogad plānots uzstādīt 24 jaunus radarus un izsludināts iepirkums par vēl 84 kontroles ierīču iegādi.
To atzinīgi vērtē arī ceļu satiksmes negadījumu eksperts Oskars Irbītis, gan kritizējot arī satiksmes infrastruktūru, piemēram, uz atsevišķiem Latvijas autoceļiem izveidotās pusjoslas.
«Mums vadītāji neprot pa šīm joslām braukt, viņi neprot uzvesties uz šī ceļa, viņi mēģina uzvesties tāpat kā uz šī ceļa arī uz citiem ceļiem, un beigu beigās ir tā, ka rodas frontālas sadursmes uz šiem ceļiem, biežāk ir uzbraukumi velosipēdistam. Jo gājējs uzskata, ka tā ir josla viņam, vadītājs, kas brauc lēnāk par citu plūsmu, uzskata, ka tā ir viņam, un velosipēdisti ar pārliecību brauc, ka tā ir speciāli viņu josla,» problēmas raksturoja Irbītis.
«Latvijas Valsts ceļi» jau pauduši gatavību izvērtēt šādu joslu likvidēšanu, tā vietā pamīšus katrā virzienā ieviešot apdzīšanas joslu.