Franču režisores Anjēzes Vardas ierašanās Rīgā 12. decembrī, kad viņai tiks pasniegta Eiropas Kinoakadēmijas balva par mūža ieguldījumu, ir milzīgs notikums Latvijā, žurnālistiem pastāstīja režisors Aiks Karapetjans.
Režisors Karapetjans: Franču režisores Vardas ierašanās Rīgā ir milzīgs notikums
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņš norādīja, ka Varda nav tik pazīstama kā, piemēram, režisors Žans Liks Godārs, kuru viņa iedvesmojusi ar saviem darbiem, tomēr tieši Varda bijusi tā, kura ietekmēja franču kino «jauno vilni» ar savu pirmo filmu «La Pointe Courte». «Pirms šīs filmas uzņemšanas viņai nebija nekādas kino izglītības,» atzīmēja Karapetjans. Arī filmas uzņemšanai bija pieejami ļoti minimāli līdzekļi.
Varda bija novatore kinomākslā, radot pieeju, kurā tiek apvienota dokumentālā un spēlfilma. Kā norādīja Karapetjans, tajā pašā laikā režisore nav pretencioza un ar katru filmu turpina meklēt ko jaunu. «Vardu nevar saistīt ar Godāru, jo viņa bija cieši saistīta ar citu «jaunā viļņa» grupu «La Rive Gauche», kreisā Sēnas krasta māksliniekiem, kuriem īpaši svarīga bija literatūra. Varda savu stilu raksturojusi ar vārdu «cinecriture», kas franču valodā satur divus vārdus - «rakstīt» un «kamera». Viņa tādējādi «raksta ar kameru». Tieši šī rakstīšana norāda uz to, cik svarīga viņas filmu veidošanā bija literatūra,» pastāstīja Karapetjans.
Vardas filmās savu pirmo pieredzi ieguva Filipe Nuarē, kā arī Žerārs Depardjē. Viņa strādājusi kopā ar Mišelu Pikolī, Marčello Mastrojāni, Sandrinu Bonēru, Faniju Ardānu, Katrīnu Denēvu un citiem.
Varda ir saņēmusi teju vai visas iespējamās balvas: «Sudraba lāci» Berlīnē par 1965.gadā uzņemto filmu «Laime», «Zelta lauvu» Venēcijā par 1985.gada filmu «Klaidone», Eiropas Kinoakadēmijas balvu par 2000.gada filmu «Vārpu lasītājas un es» un Francijas kinobalvu «Cēzars» par 2008.gadā tapušo filmu «Agneses pludmales».
Viņas darbs ir apbalvots ar Kannu kinofestivāla «Zelta karieti», goda «Cēzara» balvu un Lokarno kinofestivāla «Goda leopardu».
Varda kā Eiropas Kinoakadēmijas balvas laureāte par mūža ieguldījumu Eiropas kinomākslā kinoteātrī «Splendid Palace» tiks godināta 12.decembrī plkst.19. Sarunu ar viņu moderēs režisors Karapetjans. Tiks izrādīta arī Vardas 2008.gada filma «Anjeze pludmalēs», kurā režisore stāsta par sevi, savu ģimeni un Franciju.
12.decembrī «Splendid Palace» no plkst. 12 līdz 13 notiks aktrises un režisores Līvas Ulmanes lekcija, kuru vadīs Viktors Freibergs, savukārt plkst. 13.15 paredzēta kinorežisores un Eiropas Kinoakadēmijas vadītājas Agneškas Holandas lekcija. Abās ieeja būs bez maksas. Dienu iepriekš, 11.decembrī, plkst. 17 tiks izrādīta Ulmanes režisētā filma «Jūlijas jaunkundze».
13.decembrī plkst. 19 «Splendid Palace» uz lielā ekrāna varēs vērot Eiropas Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonijas tiešraidi no Latvijas Nacionālās operas.
12. un 13. decembrī kinoteātra Mazajā zālē būs iespējams noskatīties visas šā gada Kinoakadēmijas balvai nominētās īsfilmas, kā arī tikties ar to režisoriem.