Auto signalizējot, pasažieriem rādot vidējo pirkstu, spļaujot virsū, lamājoties un vicinot dūres, paiet kontrolieru ikdiena. Policija ne vienmēr būs blakus, tāpēc ikkatram pašam esot jāsargā sava dzīvība, cīnoties ar agresīviem bezbiļetniekiem.
Sabiedriskā transporta kontroliera ikdiena (47)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pēdējos četros mēnešos "Rīgas satiksmē" oficiāli noformētas 68 sūdzības par kontrolieru darbu.
Rūdolfs Vorkalis, kontrolieris: "Dabiski lielākā daļa bezbiļetnieku nesamaksā to sodu. Pēc pēdējā laika notikumiem jāuzmanās ir. Pēdējā gadījumā, kad bezbiļetnieks draudēja manu kolēģi nosist, ja viņam nāksies izsēsties ārā no tramvaja, mēs viņu izsēdinājām. Pēc tam strādājot tālāk viņš atgriezās ar diviem tādiem akmeņiem un svieda uz manu kolēģi."
Ja kontrolieris sodu piespiedis samaksāt, aizvainojumā par to sūdzības "Rīgas satiksmei" raksta bez gala un malas. Rūdolfs Vorkalis, kontrolieris: "Nav tādas nedēļas, kad nevajadzētu paskaidrojumu rakstīt. Ja, pieņemsim, 50 cilvēki sodīti, puse no tiem mums draud ar dienesta nepatikšanām, trīs no viņiem uzraksta iesniegumus, sūdzības par mums."
Taču ikdienas pelēcībā gadās arī pa kādam sulīgam jokam.
"Citiem liekas, ka mūsu darbs... nu kā parasti daudzi saka, būtu labāk ņēmis lāpstu rokā un strādājis. Nezinu, nezinu, kā būtu vieglāk. Varbūt ar lāpstu būtu vieglāk strādāt. Ja es varētu, es atrastu arī tādu darbu, ja zinātu, ka man tur pastāvīgi maksās."