Pēc valdības piedāvātā budžeta projekta noraidīšanas Zviedrijas premjerministrs Stēfans Levēns trešdien izsludinājis ārkārtas vēlēšanas, kas notiks 22.martā.
Zviedrijas premjers pēc budžeta noraidīšanas izsludina ārkārtas vēlēšanas
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Lēvens, kurš pārstāv sociāldemokrātus, iestājās par valdības izdevumu palielināšanu sociālajiem pabalstiem un jaunu darbavietu radīšanai. Vienlaikus budžetā bija paredzēti līdzekļi, lai nodrošinātu Zviedrijas līdzšinējās liberālā imigrācijas politikas saglabāšanu.
Mazākuma valdības piedāvātais budžets nespēja gūt pietiekami lielu deputātu atbalstu, jo likumdevēji, kas pārstāv galēji labējo partiju «Zviedrijas demokrāti», izšķīrās balsot par opozīcijā esošo labēji centrisko partiju apvienības «Alianse» piedāvāto alternatīvo budžetu, tādējādi nodrošinot tam balsu vairākumu.
Par valdības projektu balsoja 153 deputāti, kamēr par «Alianses» piedāvāto budžetu balsoja 182 likumdevēji, tikai trīs mēnešus pēc vēlēšanām izraisot valstī politisko krīzi.
Vēl otrdienas vakarā Lēvens mēģināja rast kādu kompromisu ar centriski labējām partijām, kas atradās pie varas līdz šī gada septembrim, taču sarunas beidzās bez jebkādiem rezultātiem.
Jau dienu pirms parlamenta balsojuma Levēns paziņoja, ka atkāpsies no amata, ja parlaments atbalstīs opozīcijā esošo labēji centrisko partiju koalīcijas piedāvāto budžeta projektu.
«Es neapkalpošu kāda cita budžetu. Tas būtu vienkārši muļķīgi,»
intervijā laikrakstam «Dagens Nyheter» norādīja Levēns.
«Zviedrijas demokrātu» pārstāvis tīmekļa izdevumam «The Local» trešdien norādīja, ka galēji labējie izmantojuši savu «zelta akciju», vēršoties pret Levēna valdību tāpēc, ka tā joprojām atbalsta faktiski neierobežotu imigrāciju.
«Zviedrijai ir visekstrēmākā imigrācijas politika Eiropā, un valdība vēlējās to padarīt vēl ekstrēmāku,»
uzsvēra partijas vadītāja vietas izpildītājs Matiass Karlsons.
«Mēs paziņojām, ka vēlamies kompromisu, saskaņojot daudzus jautājumus, un vēlējāmies sarunas ar premjerministru. Premjerministrs to noraidīja. Viņš noraidīja mūsu prasības, un tāpēc situācija ir tāda, kāda radusies, un es domāju, ka par to atbildīgs ir vienīgi premjerministrs,» piebilda Karlsons.
Tikai patvēruma meklētāju skaits, kas šogad ieradušies Zviedrijā, līdz gada beigām, domājams, sasniegs 100 000. Daļēji tas skaidrojams ar to, ka valdība pieņēma lēmumu izsniegt uzturēšanās atļaujas visiem sīriešiem, kuri ieradīsies valstī.
Patvēruma meklētāju skaits uz vienu iedzīvotāju Zviedrijā ir augstākais visā Eiropas Savienībā (ES).