Nelegālo būvgružu izgāztuves būtiski ietekmē nekustamā īpašuma cenu

FOTO: personīgais arhīvs

Man kā Latvijas Lauksaimniecības universitātes mācībspēkam un Meža fakultātes dekānam ir patīkami redzēt šādu iniciatīvu, jo tā tiešām ir liela vides problēma, īpaši meža masīvos, kas atrodas apdzīvotu vietu tuvumā un lielceļu malā.

Būvgružu izmešana nelegālās vietās ne tikai pasliktina ainavu, bet ir arī atklāta necieņas izrādīšana pret apkārtējo vidi un cilvēkiem.

Šādas vietas ir nepieciešams sakopt, tāpēc man ir liels prieks, ka sociālā kampaņa «Pieķer būvgružotāju» ar katru gadu uzņem arvien lielākus apgriezienus, apzinot piesārņotās vietas un rosinot meklēt risinājumus arī likumdošanā.

No meža ekonomiskās vērtības viedokļa, protams, cilvēki nevēlas dzīvot vietā, kas ir piesārņota un kur nav iespējams atrasties, tāpēc piesārņojumam ir arī liela ietekme uz nekustamā īpašuma cenu. Ja runājam par to, cik liels piesārņojums no šādu būvgružu izmešanas rodas konkrēti katrā vietā, tad tas būtu ļoti interesants pētījums, par kura veikšanu būtu vērts domāt jau tagad. Esmu gatavs izvirzīt hipotēzi, ka rezultāti pierādītu –

šādai piesārņotai vietai ir būtiska ietekme uz nekustamā īpašuma cenu un zemes kadastrālo vērtību.

Kas attiecas uz likumdošanu un nepieciešamajiem grozījumiem, es viennozīmīgi uzskatu, ka tādi ir nepieciešami, jo zinu, cik lielus resursus tērē mežu īpašnieki, mežu apsaimniekotāji, lai visus šos būvgružus un postu savāktu.

Domāju, ka Latvijas Valsts mežiem, mūsu valstij un pašam meža īpašniekam būtu jābūt maksimāli ieinteresētam ko mainīt attiecībā uz likumdošanu.

Pašlaik, ja piegružotājs netiek pieķerts pie rokas, neko nevar izdarīt,

tāpēc es atbalstu problēmas risināšanu valstiskā līmenī.

Kā jau minēju, šāds piesārņojums samazina gan īpašuma vērtību, gan rada nevajadzīgas papildu izmaksas meža īpašniekiem, kā arī bojā ainavu, nemaz nerunājot par pelēko ekonomiku un nelegālo biznesu, kas šajā jomā nav retums.

Vai ar tik spēcīgiem argumentiem nav gana, lai nekavējoties rīkotos?

Uz augšu