Karaliskais kokveida peoniju skaistums

Kokveida jeb krūmveida peoniju (Paeonia arborea) dzimtene ir Himalaju plakankalnes, kur tās aug sausās un akmeņainās vietās. Tāpēc šīm peonijām ir dziļa mietsakne, kas nepieciešama, lai atrastu un uzsūktu ūdeni no dziļākiem augsnes slāņiem.

Krūmveida peonijas atšķiras no mums labi pazīstamajām lakstainajām peonijām, piemēram, arī ar to, ka virszemes daļas nenosalst, tās pārkoksnējas un rudenī augs tikai nomet lapas, tās ir augstākas, ar citādu zieda krāsu, formu. Pasaulē izplatītākās ir sufruticosa grupas krūmveida peonijas. To ziedu lielums ir no 15 līdz 25 centimetriem, krāsa parasti ir balta, bet zieda vainaglapām pie pamatnes ir tumši violets plankums. Taču mūsdienās ir radītas arī šķirnes bez plankuma. Šīm peonijām raksturīgs spēcīgs aromāts. Krūma augstums var sasniegt divus metrus.

Arī rokii grupas ziediem ir raksturīgais plankums, bet atšķirīga krāsa. Krūma augstums un ziedu lielums ir tāds pats kā sufruticosa peonijām.

Delavayi peoniju ziedi ir mazāki: 7 – 8 centimetri, sarkani un pildīti. Krūma augstums 1,50 – 1,80 metri. Lutea grupas peonijas ir viszemākās – 1,5 metri. Ziedi ir dzelteni: 7 – 8 centimetri.

Mūsdienās ir sakrustotas lakstainās ar krūmveida peonijām un iegūts vēl lielāks jaunums – starphibrīdās peonijas. Tām ir kokveida peoniju ziedi, bet nav viena mietsakne, kas ļoti apgrūtina Peonia arborea pavairošanu. Starphibrīdās peonijas ir nedaudz zemākas, krūma augstums ir viens metrs, stādi ir zemi un kupli.

Peoniju audzētāji vienbalsīgi norāda, ka šā auga skaistums slēpjas ne tikai milzīgajos ziedos, to burvīgajā smaržā, bet arī lapu dekorativitātē. Tās rudeņos un pavasaros iekrāsojas sārtā tonī. Peonijas zied maijā. Visi pumpuri uzreiz neatveras, tāpēc par to skaistumu var priecāties vairākas nedēļas.

Rūpīgi jāizvēlas vieta

Krūmveida peonijas jāstāda paliekošā vietā. Tās, sākot no ceturtā gada, ir grūti, pat neiespējami pārstādīt, jo sakne ir liela, sulīga, gandrīz kā burkāns. Tā viegli lūst. Pārstādot jūs stipri traumēsiet augu un tas var pārtraukt ziedēšanu uz daudziem gadiem. Tāpēc peonija jāstāda paliekošā vietā, to rūpīgi izvēloties. Līdz tam brīdim, ja vēlas, krūmveida peoniju var audzēt konteinerā.

Peonijas var iestādīt saulainajā, ēnas vai pat ziemeļu pusē. Vislabāk tās jutīsies saulainā vietā, var augt arī pusēnā, bet ne pilnīgā noēnojumā. Vienīgi nevajadzētu izvēlēties vietu, kur ir pārlieku mitrs. Tāpēc peonijas jāstāda caurlaidīgā augsnē. Ja piemājas dārziņā ir ūdens necaurlaidīgs māls, ir jāizrok liela bedre – metru dziļa, tās apakšā kādā 15 cm slānī jāieklāj šķembas, kas sajauktas ar augsni, bet pārējā daļa jāpiepilda ar trūdvielām bagātu augsni, iesaka LU profesors Arturs Mauriņš, kura dārzu kokveida peonijas rotā jau 45 gadus.

Ja nopērkat nelielu divus trīs gadus vecu stādiņu, to ieteicams pirmos trīs gadus pirms ziemas piesegt ar sausu kūdru, uzberot uz krūmu vismaz pāris spaiņus, iesaka kolekcionārs Raimonds Petrovskis. Pavasarī kūdru ņem nost. Sasniedzot septiņu astoņu gadu vecumu, krūms sāk ziedēt.

Lai paātrinātu auga attīstību, jauno stādiņu var mēslot. R. Petrovskis savā dārzā izmanto ilgtermiņa mēslojumu pavasarī, bet vēlāk ātrākas iedarbības preparātu pēc vajadzības. Lielos krūmus mēslot tikpat kā nav nepieciešams. No to nokritušajām lapām dabīgi veidojas trūdzemes slānis. Augs drīzāk var ciest no pārmēslošanas nekā no barības vielu trūkuma, uzskata A. Mauriņš. Jo saknes ir ļoti dziļas, tajās arī tiek uzkrātas barības vielas. Vienīgi, ja vēlas panākt jauno stādiņu ātrāku attīstību, var mēslot līdz Jāņiem ar šķīstošo komplekso mēslojumu. Tad attīstīsies garāki dzinumi.

Kaitēkļu un slimību neiecienītas

Peonijas ir ne tikai mazprasīgi augi. To audzētājiem nav īpaši jācīnās arī ar kaitēkļiem vai slimībām. Kolekcionārs Agris Šiliņš stāsta, ka tikai ļoti retos gadījumos novēro pelēko puvi. Savukārt kaitēkļiem, pat gliemežiem, ne peoniju ziedi, ne lapas nešķiet kārdinošas.

Pircējam iegādājoties mazu divus trīs gadus vecu stādiņu, jārēķinās, ka būs jāgaida kādi pieci seši gadi, līdz ieraudzīs pirmos ziedus. Lētāki ir no sēklām audzētu peoniju stādi. Ziedēšanas vecumu sasniegušie šķirnes potētie peoniju stādi ir dārgi – 50 – 150 lati. R. Petrovskis stāsta – tas tāpēc, ka ir šķirnes, kuras ārvalstīs maksā 300 – 500 dolārus, ievedot vēl jāpierēķina muitas, 18 procentu nodoklis, jānoformē fitosanitārais sertifikāts un turklāt vēl nelielais stādiņš jāpavairo.

Kolekcionārs Agris Šiliņš ar krūmveida peoniju audzēšanu nodarbojas jau 20 gadus. Iemēģinājis roku arī selekcijā, taču tas prasa daudz laika. Ar to ir jānodarbojas cilvēkiem vairākās paaudzēs, lai varētu domāt par kādiem panākumiem, uzskata A. Šiliņš. Tieši tāpēc šķirnes peoniju stādi maksā tik dārgi. Pašlaik A. Šiliņa dārzā ir ap 40 dažādām peonijām.

Sēklaudži ziemā neapsalst

A. Mauriņa sapnis ir iegūt skaistu sarkanas krāsas peoniju. Viņš šos krāšņos un, kā pats saka, erotiskos augus pavairo ar sēklām, tās vispirms turot īpašā temperatūras režīmā vismaz pusotru gadu. A. Mauriņam ir izdevies izaudzēt no sēklām ļoti izturīgus peoniju stādus, kuri pat bez piesegšanas nav apsaluši arī šajā aukstajā ziemā. Taču, lai izaudzētu nelielu stādiņu, no sēklas ievākšanas brīža paiet vismaz pieci gadi un vēl tikpat ir jāgaida līdz pirmajiem ziediem. Pirmos trīs gadus stāds ir sprīdi garš, strauji sāk augt ceturtajā piektajā gadā. Savu patieso krāšņumu un apmērus peoniju krūms sasniedz 14, 15 gadu laikā.

Pirmās krūmveida peonijas stādus A. Mauriņš ieguva no Kijevas botāniskā dārza. Sākumā tie ziemā apsala, taču no sēklām iegūtās nākamās peoniju paaudzes ir daudz izturīgākas pret salu. Visjutīgākās pret ziemas salu ir dzeltenās peonijas, bet visizturīgākās – sufruticosa grupa.