Hipotekārie kredīti šobrīd Latvijā ir aktuāla tēma galvenokārt kontekstā, kā veicas ar to nomaksu un ko darīt tiem kredītņēmējiem, kuriem ar nomaksu radušās problēmas. Savukārt citās Eiropas Savienības valstīs pilnā sparā norit tādas sistēmas izveide, kas nākotnē kredītņēmēju loku būtiski samazinātu. Iemesls: bankas un kredītņēmēji pārspīlēti optimistiski rīkojušies ne tikai Latvijai vai Baltijā.
Zināmā mērā nepatīkamā ziņa nāk no Briseles. Izrādās, Eiropas Komisija gatavo direktīvu, kas bankai nākotnē ļaus izsniegt hipotekāro kredītu vien 40% apmērā no noskatītā īpašuma tirgus vērtības. Protams, var teikt, ka bankas kredīts 80 vai pat 100 procentu apmērā arī nebija prāta darbs, tomēr tik liels – 60% – paša pircēja līdzfinansējums nozīmē, ka tad, kad krīze beigsies un bankas atsāks kreditēšanu, veseli sabiedrības slāņi uz jaunu mājokļu iegādi varēs pat nepretendēt. Starp citu – mazliet savdabīgi, ka par šādu topošu direktīvu uzzināju nevis no Latvijas amatpersonām, bet izlasot, ka Slovākijā parlaments rekomendē valdībai cīnīties pret šādu direktīvu (SITA, 19.10.2009.)
Aktīvi pie hipotekāro kredītu pieejamības samazināšanas ķērusies Lielbritānijas valdība, kas šonedēļ publiskoja savus jaunos uzstādījumus bankām. Ja britu banku jaunie normatīvi (ja tā tos var saukt) tiks ņemti par paraugu arī citur Eiropā, tad hipotekāro kredītu prasītājus sagaida diezgan pazemojošas pārrunas. Respektīvi, lai banka varētu novērtēt britu pilsoņa maksātspēju, tai būs tiesības noskaidrot, cik tad pilsonis mēnesī patērē cigaretēm un alkoholam, kur pavada atvaļinājumu utt. (“The Daily Telegraph”, 20.10.2009., “Gurdian”, 20.10.2009.). Ja bankai liksies, ka kredīta prasītāja dzīvesveids var ietekmēt viņa maksātspēju, – atvainojiet!
Paši britu baņķieri norāda, ka stingrāki kritēriji, protams, ir nepieciešami, tomēr te nu valdība ir pārcentusies. Lai gan britu jaunrade neattiecas uz pārējo Eiropas Savienību, ir noprotams, ka stingrāki kritēriji ir aktuāls jautājums un par tiem notiek diskusija arī visas ES līmenī. Nozares speciālisti atzīst, ka sevi par paraugu šajās diskusijās stāda Francija, uzsverot, ka Francijā nav bijis tāda kredītu un nekustamo īpašumu buma kā Lielbritānijā, Īrijā un Austrumeiropā. Francija apgalvojot, ka šīs veiksmes pamatā esot Francijas banku prakse privātpersonām izsniegt tādus kredītus, kuru atmaksa nepārsniedz 30% no konkrētās privātpersonas ikmēneša ienākumiem.
Lai kādu modeli Eiropa slieksies izvēlēties, jau minētais Briseles direktīvas projekts liecina, ka arī Latvijas amatpersonām būtu šiem jautājumiem rūpīgi jāseko. Jo – lai cik tas skanētu rožaini šobrīd – kaut kad jau tā krīze beigsies un hipotekārā kreditēšana atjaunosies.
Noslēgumā vēl viena šodienas ziņa, kas izraisa jautājumu: vai paši zviedri ir sapratuši, ko vēlas un ko dara Latvijā? Proti, Rietumu mediji (piemēram, “Dow Jones International News”) šodien citē “Swedbank” galvenā risku izvērtēšanas analītiķa Gorana Bronnera izteikumu, ka banka rēķinoties ar lata kursa pazemināšanos par 15%… Ja gribam būt precīzi citējot, tad lata devalvācija esot "very much on the planning cards of the bank". Interesanti zināt, vai pašai bankai liekas adekvāti investoriem, spekulantiem un arī Latvijas sabiedrībai dot šādu signālu? Paši zāgē zaru, uz kura sēž (devalvācija būtu smags trieciens bankas eiro izsniegto kredītu portfelim)?
Vairāk ŠEIT
